Ja Latvija ir brīvprātīgi uzņēmusies saistības, kas palīdzēs atveseļot Eiropas Savienības ekonomiku, tad nav pieņemams, ka mums nav vieta pie kopējā sarunu galda, lai ietekmētu lēmumus, kas skar visu Eiropu.

Investīcijām atjaunojamos resursos jāiet roku rokā ar infrakstūras attīstību. Tikai tad Eiropas Savienība spēs sasniegt nosprausto mērķi par 20% atjaunīgās enerģijas īpatsvaru energoresursu bilancē.

Diena: “[EP deputāta Krišjāņa Kariņa sagatavotais likumprojekts] ir viens no pirmajiem soļiem vienotas ES enerģētikas ārpolitikas izveidē,» uzrunājot parlamenta deputātus, uzsvēra G. Otingers, izsakot arī cerību, ka likumu EP varētu pieņemt vēl šogad.

Latvijas Avīze: Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņšir pirmais no Latvijas deputātiem, kuram uzticēta EP likumprojekta sagatavošana un sarunu vešana.

Kariņa likumprojekts ir pirmais nozīmīgais solis ES likumdošanā, lai izveidotu vienotu dalībvalstu enerģētikas ārpolitiku.

Eiropas Parlamenta konferencē par Eiropas Savienības dalībvalstu sadarbību kopējas enerģētikas politikas veidošanā, gan eksperti, gan politiķi uzsvēra vienotas ES enerģētikas ārpolitikas nepieciešamību, lai panāktu drošas un ilgtspējīgas piegādes par pēc iespējas zemāku cenu Eiropas patērētājiem.