Š.g. 18. un 19. maijā Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība) tiksies ar latviešiem Īrijā, viesojoties latviešu biedrībās Dublinā, Limerkā un Korkā.

K.Kariņš Īrijā piedalās Eiropas Parlamenta ietekmīgākās politiskās grupas ETP sanāksmē Kilarnejā. Vizītes ietvaros EP deputāts tiksies ar Dublinas, Limerkas un Korkas latviešu biedrībām, lai uzklausītu viedokļus par aktuālajiem Latvijas un Eiropas politikas jautājumiem.

K.Kariņš tiksies ar latviešiem Dublinā 18.maijā plkst.15:00, ar Limerkas Latviešu biedrību 19.maijā plkst.13:30, bet ar Korkas Latviešu sabiedrību 19.maijā plkst.17:00.

Papildu informācija:

Ieva Zīberga

Eiropas Parlamenta deputāta

Krišjāņa Kariņa padomniece preses jautājumos

mob. tālr. +371 29484828

epasts: ieva.ziberga@gmail.com

Mājas lapa: http://www.karins.lv

Latvijas lielākais izaicinājums enerģētikā ir milzīgā importa atkarība (ap 63%) no Krievijas resursiem. Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš uzskata, ka Latvijas iedzīvotāju interesēs ir vienota Eiropas Savienibas (ES) enerģētikas politika, lai panāktu monopola diktāta laušanu un pēc iespējas zemākas cenas patērētājiem, tā veicinot arī tautsaimniecības izaugsmi.

Neapšaubāmi Latvijas pirmā un, iespējams, vissvarīgākā prioritāte ir nodrošināt “enerģētikas salas” statusa likvidēšanu. Latvijas intereses enerģētikas nozarē EP pārstāv K. Kariņš, kuram, aktīvi strādājot, ir izdevies pārliecināt kolēģus par atbalstu starpsavienojumu izveidei, lai saslēgtu Latviju un visu Baltiju ar kopējiem ES enerģētikas tīkliem un, veicinot konkurenci, samazinātu atkarību no Krievijas resursiem.

K. Kariņš ir panācis, ka stratēģijā par ES enerģētikas infrastruktūras attīstību līdz 2020. gadam kā viena no galvenajām prioritātēm ir Baltijas valstu enerģētiskās izolētības izbeigšana, veicinot vienota enerģētikas tirgus izveidi, starpsavienojumu pilnveidošanu un konkurences ieviešanu. Un tas nozīmē arī prioritāru ES finansējumu Latvijai.

Šobrīd Eiropas institūcijās norit darbs pie vienotas ES enerģētikas politikas, kas veicinātu energoapgādes drošību un pēc iespējas zemākas cenas patērētājiem visās dalībvalstīs. Pirmais nozīmīgais solis ES likumdošanā šajā virzienā ir likumprojekts par ES informācijas apmaiņas mehānismiem attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešajām valstīm enerģētikas jomā, kura sagatavošanu un parlamenta viedokļa pārstāvēšana sarunās ar padomi un komisiju kolēģi ir uzticējuši K.Kariņam.

ES dalībvalstīm ir 60 dažādi līgumi ar enerģētikas resursu piegādātājiem, lauvas tiesa no tiem ar Krieviju. K. Kariņa izstrādātā likumdošanas iniciatīva paredz, ka ES dalībvalstis runātu vienā balsī ar trešo valstu piegādātājiem. Tas nozīmē, ka tiktu lauzta arī Krievijas “skaldi un valdi” politika. K. Kariņa likumprojekts stiprinātu arī Latvijas nākotnes pozīcijas sarunās ar Krieviju par gāzes piegādēm.

Sagatavojis ETP grupas Preses un komunikācijas dienests

Publicēts Latvijas Avīzē 2012.gada 17.maijā

Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa prezentācija

Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta direktores Irinas Arhipovas prezentācija

RTU zinātņu prorektora vietnieka Gata Bažbauera 1.prezentācija

RTU zinātņu prorektora vietnieka Gata Bažbauera 2.prezentācija

Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektora Pētera Rivžas prezentācija

A/S Grindeks valdes priekšsēdētāja Jura Bunduļa prezentācija

Latvijas izgudrotāju biedrības pārstāvja Mareka Justa prezentācija

Eiropas Parlamenta deputāts

Krišjānis KARIŅŠ

un

Rīgas Tehniskās universitātes rektors

Leonīds RIBICKIS

aicina uz konferenci

APVĀRSNIS 2020

Latvijas un Eiropas attīstības perspektīva

Mazā zāle, Rīgas Tehniskā universitāte, Kaļķu iela 1, Rīga

2012.gada 11.maijs

9.20-09.40 Dalībnieku ierašanās, reģistrācija

09.40-10.00  Konferences atklāšanas uzrunas

RTU rektors Leonīds Ribickis

Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš

I EIROPAS SAVIENĪBAS UN LATVIJAS LOMA ZINĀTNES ATTĪSTĪBĀ

Moderatore, Sandra Vasiļevska

10.00-10.10 Irina Arhipova, Izglītības un zinātnes ministrija Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta direktore

Izglītība un zinātne: valsts attīstības atslēga

10.10-10.20 Inna Šteinbuka, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja

Latvijas lomas un līdzdalības stiprināšana Eiropas zinātnes telpā

10.20-10.30 Juris Pūce, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs

Zinātne un inovācijas tautsaimniecības attīstībā

10.30 – 11.00 Diskusija

II APVĀRNIS 2020 – ZINĀTNES PERSPEKTĪVA

Moderatore, Sandra Vasiļevska

11.00-11.10 Gatis Bažbauers, Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektora vietnieks

11.10-11.20 Pēteris Rivža, Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātņu prorektors

11.20-11.30 Indriķis Muižnieks, Latvijas Universitātes zinātņu prorektors

11.30-11.40 Jautājumi un atbildes runātājiem

11.40-12.00 Kafijas un uzkodu pauze

III ZINĀTNE UN UZŅĒMĒJDARBĪBA: IESPĒJAS UN IZAICINĀJUMI

Moderators, Aigars Laizāns

12.00-12.10 Pēteris Bila, AS Jelgavas mašīnbūves rūpnīca prezidents

12.10-12.20 Juris Bundulis, AS Grindeks valdes priekšsēdētājs

12.20-12.30 Jānis Kraulis, SIA Knauf valdes priekšsēdētājs

12.30-12.40 Mareks Justs, Latvijas izgudrotāju biedrība

12.40-12.50 Jautājumi runātājiem un atbildes

12.50-13.00 Konferences noslēgums

Rīt, 3.maijā, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība) viesosies Liepājā, kur tiksies ar Liepājas pilsēta domes priekšsēdētāju Uldi Sesku un domes deputātiem, uzņēmējiem, kā arī ar Liepājas 1.ģimnāzijas skolēniem.

Plkst. 9:00 Kariņš tiksies ar Liepājas 1.ģimnāzijas skolēniem un skolotājiem iniciatīvas “Uzņēmīgi cilvēki Latvijas izaugsmei” ietvaros. Jau ziņots, ka Kariņš un vairāki uzņēmēji viesojas Latvijas skolās un augstskolās, lai stāstītu par savu pieredzi uzņēmējdarbībā un mudinātu jauniešu nākotnē kļūt par uzņēmējiem. Līdz darbībai politikā Kariņš bija veiksmīgs uzņēmējs.

Plkst. 11:00 vizītes ietvaros plānota Kariņa tikšanās ar Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku, domes deputātiem un uzņēmējiem, lai pārrunātu Eiropas Savienības atbalstu reģioniem un uzņēmējdarbībai.

Krišjānis Kariņš EP strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā.

Papildu informācija:

Ieva Zīberga

Eiropas Parlamenta deputāta

Krišjāņa Kariņa padomniece preses jautājumos

mob. Tālr. +371 29484828

epasts: ieva.ziberga@gmail.com

Mājas lapa: http://www.karins.lv

Radio Skonto ēterā konkurss
„EIROPAS PARLAMENTA EKSPERTS”
sadarbībā Krišjāni Kariņu
un ETP grupu Eiropas Parlamentā

No 23. līdz 27.aprīlim katru rītu ap 9:20 Radio Skonto ēterāEiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš atbildēs uz kādu no klausītāju iesūtītajiem jautājumiem.

Iesūti arī Tu savus jautājumus uz konkurss@radioskonto.lv līdz 26.aprīlim.
Norādi, lūdzu, arī savu vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru.

Nedēļas interesantākā jautājuma autoram balvā – ceļojums uz Briseli!

 

Konkurss tapis sadarbībā ar Krišjāni Kariņu un ETP grupu Eiropas Parlamentā.

Pakāpeniski izejot no ekonomiskās krīzes, mūsu valdībai ir jākoncentrējas uz pasākumiem, kas stimulētu Latvijas ekonomisko izaugsmi. Taču vienlaikus ir jādomā, ko varētu darīt, lai uzlabotu situāciju tiem iedzīvotājiem, kuri nevar piedalīties mūsu valsts ekonomiskajā izaugsmē kā aktīvi darba tirgus dalībnieki. Pārsvarā ir runa par pensionāriem, kuri ir spiesti dzīvot ar fiksētiem ikmēneša ienākumiem.

Ir dažādi veidi, kā valdība var uzlabot ekonomisko situāciju mazturīgajiem iedzīvotājiem, tai skaitā pensionāriem. Viens no tiem ir palielināt valdības budžeta izdevumus. Otra iespēja ir panākt, ka šiem iedzīvotājiem samazinātos izdevumi caur cenu pazeminājumu. Abos variantos valdība varētu panākt, ka mēneša beigās cilvēkiem makā būtu vairāk naudas. Palielinot valdības izdevumus, netiešā veidā palielinātos inflācija jeb cenu pieaugums. Samazinot iedzīvotāju izdevumus caur cenu pazeminājumu panāktu tieši pretējo efektu – samazinot cenas, samazinātos spiediens uz inflāciju. Ņemot vērā valdības mērķi ieviest eiro 2014.gadā, ir ļoti svarīgi noturēt inflāciju pēc iespējas zemu. Tas izslēdz domu par valdības izdevumu palielināšanu. Lai atslogotu mazturīgo iedzīvotāju makus, atliek atrast veidu, kā samazināt ikmēneša izdevumus.

Savas kopējās nabadzības dēļ, mūsu iedzīvotāji vidēji izdod gandrīz 1/3 no saviem ienākumiem par pārtiku.[1] Salīdzinājumam, Eiropas Savienībā (ES) vidēji mājsaimniecības par pārtiku izdod tikai 13% no saviem ienākumiem.[2] Pārtikai ir tāda īpašība, ka nekādi nevaram iztikt bez tās. Mēs varam atteikties no jaunajām drēbēm, no grāmatām un no teātra, taču regulāri ēst ir nepieciešamība visiem. Jebkurš sadārdzinājums pārtikai ļoti iespaido mūsu mājsaimniecību labklājību. Līdzīgi kā jebkurš cenu samazinājums pārtikai uzlabotu mūsu mājsaimniecību ekonomisko situāciju. Turklāt Latvijā nodokļu slogs pārtikai (PVN) ir viens no lielākajiem visā Eiropas Savienībā. Vienīgi Dānijā, Ungārijā un Rumānijā tas ir lielāks.

Eiropas Savienības direktīvas dod lielu brīvību dalībvalstīm pašām noteikt dažādotas PVN likmes visdažādākajām precēm. Šo iespēju citas valstis plaši izmanto, tai skaitā pārtikai. Piemēram, Somijā ir 13%, Zviedrijā 12%, Vācijā 7%, Beļģijā 6%, Francijā 5,5%, Itālijā 4%, bet turīgajai Luksemburgai ir tikai 3% pamatlikme pārtikai. Trijās valstīs – Lielbritānijā, Īrijā un Maltā ir 0% likme uz ikdienas pārtiku.[3] Ņemot piemēru no citām ES dalībvalstīm, mūsu valdībai ir visas iespējas noteikt zemāku PVN likmi ikdienas pārtikai.

Viens no iemesliem, kāpēc ilgus gadus nevar pieņemt lēmumu samazināt PVN likmi pārtikai ir tas, ka valdības kopējie ieņēmumi ir ļoti atkarīgi no PVN. No visiem iekasētiem pamatbudžeta nodokļiem, PVN sastāda gandrīz 52% no kopējās summas.[4] Budžeta sargi līdz šim ir uztraukušies par to, ka samazinot PVN likmi pārtikai, valdība zaudētu daļu savus ienākumus, kuri, starpcitu, nodrošina izglītības, veselības aprūpes un valsts drošības izdevumus.

Tomēr redzot, ka šogad valdības budžeta ieņēmumi, tai skaitā PVN, katru mēnesi pārsniedz prognozēto līmeni, mūsu valdībai paveras reti izdevīga iespēja padarīt mūsu nodokļu sistēmu nedaudz taisnīgāku. PVN pārtikai daudz smagāk skar tieši iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem. Valsts budžeta “pārpildi” nevajadzētu iztērēt dažādos individuālos ministriju projektos, kas visticamāk skars tikai nelielu iedzīvotāju daļu. Tā vietā būtu daudz gudrāk pazemināt PVN uz ikdienas pārtikas produktiem, tādā veidā atslogojot dzīvi tiem, kam klājas ekonomiski visgrūtāk mūsu valstī.

Protams, pirms pazemina PVN likmes pārtikai, ir jāpanāk stingra vienošanos ar pārtikas tirgotājiem, ka viņi neizmantos cenu starpību savas peļņas palielināšanai. Tas ir izdarāms un kontrolējams. Sperot šādu soli, valdība varētu panākt konkrētu uzlabojumu visu mūsu mājsaimniecību labklājībai.

Strasbūra, 19.aprīlī, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš uzsver, ka Eiropas Komisijas (EK) izstrādātie grozījumi direktīvai par enerģijas nodokļiem, kas paredz mainīt minimālās nodokļu likmes noteikšanas principus, nav atbalstāmi, jo negatīvi ietekmēs gan patērētāju maciņus, gan tautsaimniecības attīstību.

Kariņš uzver: “Šobrīd runāt par jebkādu nodokļu maiņu degvielai, manuprāt, ir nevietā. Eiropas Komisijas piedāvājumā nav neviena objektīva aprēķina kādu ietekmi atstās ierosinātās izmaiņas. Tāpēc es balsoju pret un aicināju arī savus kolēģus neatbalstīt grozījumus.”

Neskatoties uz šīs dienas EP pozitīvo balsojumu, Kariņš uzsver, ka tam ir tikai un vienīgi rekomendējošs spēks, gala lēmumu par Komisijas izstrādātajiem grozījumiem jāpieņem Eiropas Padomei vienbalsīgi. Tas nozīmē, ka būtiska būs katras dalībvalsts, arī Latvijas pozīcija. Jau šobrīd paredzams, ka visas ES dalībvalstis tam nepiekritīs.

Kā zināms, 2011.gada 13.aprīlī EK nāca klajā ar priekšlikumu pārskatīt enerģijas nodokļu piemērošanu Eiropas Savienībā. Komisija norāda, ka enerģijas nodokļa pārskatīšanas mērķis ir saskaņot ES nodokļu politiku ar enerģētikas un klimata pārmaiņa stratēģiju.

Krišjānis Kariņš EP strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā.

Brisele, 12.aprīlis, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība) nosūtījis vēstuli ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, kurā aicina jau tuvākajā laikā samazināt administratīvo slogu Latvijas uzņēmumiem, ieviešot atbrīvojumus attiecībā uz gada pārskata iesniegšanu, atbilstoši jaunākajai Eiropas Savienības (ES) likumdošanai.

Kariņš uzsver: “Visiem patīk daudz runāt par administratīvā sloga samazināšanu. Šī ir iespēja ne tikai runāt, bet reāli to samazināt, jo jaunākās likumdošanas ieviešana Latvijā atvieglotu aptuveni 85% Latvijas uzņēmumu darbu.”

Vēstulē ministram Kariņš norāda, ka 2011.gada 13.decembrī Eiropas Parlaments otrajā lasījumā atbalstīja direktīvu, kas paredz mazajām uzņēmējdarbības vienībām atbrīvojumus saistībā ar gada pārskatu iesniegšanu. Š.g. 21.martā Eiropas Savienības oficiālajā vēstnesī  direktīva ir izsludināta un stājas spēkā dalībvalstīs 20 dienas pēc tās publicēšanas.

Direktīva paredz, ka dalībvalstis drīkst piemērot atbrīvojumus uzņēmumiem attiecībā uz gada pārskata iesniegšanu, nosakot, ka uzņēmumi drīkst saīsināt bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, ietverot tikai svarīgāko informāciju, kā arī nav jāsagatavo atsevišķi pielikumi un gada ziņojums.

Noteiktie atbrīvojumi attiecināmi uz uzņēmumiem, kas atbilst vismaz diviem no minētajiem kritērijiem: bilances vērtība ne lielāka par 350 tūkstošiem EUR; apgrozījums ne lielāks par 700 tūkstošiem EUR; darbinieku skaits ne lielāks par 10.

Krišjānis Kariņš EP strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā.

Papildu informācija:

Ieva Zīberga

Eiropas Parlamenta deputāta

Krišjāņa Kariņa padomniece preses jautājumos

Mob. tālr. +371 29484828

E-pasts: ieva.ziberga@gmail.com

Mājas lapa: http://www.karins.lv

Piektdien, 13.aprīlī, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība) viesosies Engurē, kur tiksies ar Engures vidusskolas skolēniem un pesionāru padomi.

Kariņš tiksies ar Engures vidusskolas skolēniem un skolotājiem iniciatīvas “Uzņēmīgi cilvēki Latvijas izaugsmei” ietvaros. Jau ziņots, ka Kariņš un vairāki uzņēmēji viesojas Latvijas skolās un augstskolās, lai stāstītu par savu pieredzi uzņēmējdarbībā un mudinātu jauniešu nākotnē kļūt par uzņēmējiem. Līdz darbībai politikā Kariņš bija veiksmīgs uzņēmējs.

Tāpat vizītes laikā plānota Kariņā tikšanās ar Engures pensionāru padomi, lai pārrunātu aktuālitātes Latvijā un Eiropā.

Krišjānis Kariņš EP strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā.