Diskusijas par valodas referendumu pēdējās nedēļās ir kļuvušas samērā asas. Latviešu un krievu presē jautājums tiek skatīts radikāli atšķirīgi. Šis fakts parāda galveno problēmu – arī pēc 20 neatkarības gadiem, mūsu valsts joprojām lielā mērā ir sadalīta latviski un krieviski runājošās kopienās. Atšķirībā no etniskās situācijas, piemēram, Beļģijā, Latvijā šīs kopienas nav vēsturiski ģeogrāfiski sadalītas. Latvijā lielākā daļa no t.s. krieviski runājošās kopienas nav pamatnāciju sastāvs, bet ieradās Latvijā pēckara Padomju okupācijas laikā migrācijas rezultātā. Okupācijas laikā latvieši mācījās krievu valodu, nevis otrādi.

Pēc neatkarības atgūšanas, mūsu valstij bija ļoti daudz izaicinājumu. Bija jānodrošina pāreja no plānveida uz tirgus ekonomiku, jāatjauno privātais īpašums un kapitāls. Tāpat no jauna bija jāiekļaujas Eiropas ekonomikas un kultūras telpā, kas rezultējās ar dalību gan Eiropas Savienībā, gan NATO. Taču iekšējās integrācijas ziņā valstij joprojām ir izaicinājums iesaistīt visus pastāvīgos iedzīvotājus valsts kopīgajā dzīvē. Diemžēl Latvijā ir politiķi, kas argumentē, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem nav nepieciešams iekļauties latviešu telpā, bet, ka var dzīvot pilnīgi atdalītā krieviski runājošā telpā Latvijas teritorijā. Šādi cilvēki ir ierosinājuši referendumu.

Tādās valstīs kā Vācija, Zviedrija, Francija, Dānija un pat Beļģija integrācija notiek kā pašsaprotama lieta. Tas, kas iebrauc valstī vai tur piedzimst pieņem tās valsts valodu un kultūru par galveno. Arī es, uzaugdams ASV, labi sapratu, ka tur galvenā valoda un kultūra ir angļu un amerikāņu. Tajā sabiedrībā es biju pilnībā “integrējies” – brīvi pārvaldīdams gan angļu valodu, gan turienes kultūras normas. Es pārcēlos uz Latviju, lai mani bērni varētu augt par latviešiem, jo, dzīvojot ASV, viņi visticamāk izaugtu par amerikāņiem. Referenduma rīkotājiem mērķis ir pilnīgi pretējs – nevis pieņemt latviešu valodu un kultūru kā galveno, bet mēģināt pāveidot mūsu valsti par “krievisku”. Fakts, ka vairums imigrantu ieradās Latvijā okupācijas laikā ir liedzis daudziem saprast, ka mūsu valsts nav dabīga Krievijas sastāvdaļa. Kad viņi vai viņu vecāki un vecvecāki ieradās Latvijā, šī bija Padomju Savienības sastāvdaļa, kur krievu valoda bija oficiāla valoda. Laiki un apstākļi ir mainījušies, bet daudziem to joprojām ir grūti pieņemt.

Ko tagad darīt? Pirmkārt, ir svarīgi, lai visi, kam rūp Latvijas valsts, dotos uz referendumu un balsotu pret otras valsts valodas ieviešanu. Otras valsts valodas ieviešana faktiski nozīmētu mūsu nacionālās valsts zaudēšanu. Savukārt, pēc referenduma, svarīgi no jauna pievērsties integrācijas  jautājumam, lai nākotnē novērstu šādus iekšējos centienus likvidēt mūsu valsti. Manuprāt, lai veicinātu pilnīgu sabiedrības integrāciju, ir jāmaina izglītības sistēma. Jau no Padomju laikiem Latvijā pastāv “latviešu” un “krievu” skolas, kā arī “divplūsmu skolas”, kur vienā skolas ēkā latviešu un krievu bērni ir pilnībā atdalīti. Izveidojot šādu segregāciju jau bērnībā, tā saglabājas visa mūža garumā. Lai integrētu abas kopienas, ir jāsāk ar pašām skolām. To var izdarīt, veidojot jaunu, apvienotu skolas sistēmu ar jēdzienu “valsts skola”, kurā vienīgā mācību valoda būtu valsts valoda – latviešu. Skolas izglītības mērķis būtu integrēt visus Latvijas bērnus vienotā telpā, lai valsts skolu beigušie varētu piedalīties visā mūsu valsts sabiedriskajā, kultūras un politiskajā dzīvē kā pilnvērtīgi tās locekļi. Tas nenozīmē noliegt dažādas etniskās identitātes vai valodas, bet ir veids, kā panākt saliedētu sabiedrību.

Protams, ir tādi, kas uzskata, ka nacionālo valstu laiks tuvojas beigām. Es tam nepiekrītu. Visās Eiropas nacionālās valstīs etniskais sastāvs kļūst aizvien daudzveidīgāks. Taču visas Eiropas valstis var saglabāt savu nacionālo statusu ar integrācijas politikas palīdzību. Zviedru tauta kā tāda paliks,  taču jēdziens “zviedrs” šobrīd paplašinās un nākotnē aizvien vairāk iekļaus dažādu izcelsmes cilvēkus. Visi Zviedrijā runā un runās zviedru valodā un iekļausies zviedru kultūrā. Tas pats šodien notiek arī Vācijā, Francijā, Dānijā un pārējā Eiropā. Mums ir jānodrošina, lai tas notiktu arī Latvijā.

Laikam ritot, visas dzīvās valodas un kultūras nemitīgi mainās un attīstās. Lai nodrošinātu mūsu latviešu nacionālās valsts pastāvēšanu arī tālākajā nākotnē, mums ir jādod iespēja visiem Latvijas iedzīvotājiem integrēties mūsu valodā un kultūrā. Ņemot vērā lielo cittautiešu procentu valstī, jārēķinās, ka ar laiku izmainīsies arī pamatnācija. Taču der atcerēties, ka vienīgās valodas un kultūras, kuras vairs nemainās ir tās, kuras ir jau mirušas.

Raksta saīsinātā versija lasāma Latvijas Avīzē, 2012.gada 8.februārī

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība, ETP) kopā ar uzņēmējiem no dažādām Latvijas pilsētām uzsākuši iniciatīvu „Uzņēmīgi cilvēki Latvijas izaugsmei”, kuras ietvaros viesosies Latvijas skolās un universitātēs, lai stāstītu par savu pieredzi uzņēmējdarbībā un mudinātu jauniešus kļūt par uzņēmējiem.

„Pēdējā gada laikā, viesojoties Latvijas novados, esmu saticis uzņēmējus, kuri sastopoties ar grūtībām, nav „metuši plinti krūmos”, bet gan meklējuši iespējas, lai uzsāktu vai turpinātu savu uzņēmējdarbību. Tie ir stāsti, kas iedvesmo un apliecina, ka Latvijā ir uzņēmīgi cilvēki,” norāda Kariņš, kurš pats bijis veiksmīgs uzņēmējs.

„Uzņēmējs ir mūsu valsts labklājības pamats – tas dod cilvēkiem darba vietas, bet valstij nodokļu ieņēmumus. Tāpēc tiekoties ar jauniešiem un daloties ar savu pieredzi, vēlamies, lai viņi beidzot skolu vai studējot ne tikai sapņotu par došanos prom, bet apsvērtu un meklētu iespējas arī uzsākt savu uzņēmējdarbību Latvijā,” uzsver Kariņš.

Šobrīd iniciatīvā līdzdarbojas Diāna Dzelme (podnīcas “Ciparnīca” īpašniece), Zane Lase-Lasmane (SIA “ArtBag” īpašniece), Juris Cīrulis (biogāzes ražotnes un z/s”Mežacīruļi”  īpašnieks).

Vairāk informācijas par iniciatīvu http://www.karins.lv/uznemigi-cilveki-latvijas-izaugsmei/

Rīt, 3.februārī, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība) viesosies Rīgas Stradiņu universitātē (RSU), kur tiksies ar politoloģijas un starptautisko attiecību studentiem.

Tikšanās laikā Kariņš iepazīstinās studentus ar Eiropas Parlamenta darbu un Latvijas interešu aizstāvību Eiropas institūcijās.

Krišjānis Kariņš EP strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā.

Papildu informācija:
Ieva Zīberga
Eiropas Parlamenta deputāta
Krišjāņa Kariņa padomniece preses jautājumos
mob. Tālr. +371 29484828
epasts: ieva.ziberga@gmail.com
Mājas lapa: http://www.karins.lv

Brisele, 28.janvāris, Eiropas Parlamenta (EP) politisko grupu nacionālo delegāciju vadītāji no dalībvalstīm, kuras apņēmušās ieviest eiro, nosūtījuši vēstuli Eiropas Savienības (ES) prezidentam Hermanim van Rompejam (Herman van Rompuy), iebilstot pret līdzšinējo Fiskālā pakta redakciju, kuru plānots apspriest un pieņemt gaidāmajā ES samitā 30.janvārī. Vēstuli parakstījis arī Eiropas Parlamenta lielākās politiskās grupas ETP Latvijas delegācijas vadītājs Krišjānis Kariņš (Vienotība).
“Ja Latvija ir brīvprātīgi uzņēmusies saistības, kas palīdzēs atveseļot Eiropas Savienības ekonomiku, tad nav pieņemams, ka mums nav vieta pie kopējā sarunu galda, lai ietekmētu lēmumus, kas skar visu Eiropu. Eirozonas valstis nedrīkst norobežoties no tām valstīm, kuras ir apņēmušās ieviest eiro un bieži vien ievēro krietni stingrāku fiskālo politiku nekā pati eirozona,” uzsver Latvijas delegācijas vadītājs ETP grupā Krišjānis Kariņš.
Vēstulē ES prezidentam tiek paustas bažas un neapmierinātību ar Fiskālā pakta redakciju, kurā, pretēji 18.janvāra EP rezolūcijai, esošām eirozonas dalībvalstīm un tām, kuras apņēmušās ieviest eiro, netiek noteiktas vienlīdzīgas tiesības piedalīties Eirosamitā. “Vēlētos izteikt mūsu visdziļākās bažas un spēcīgus iebildumus pret atteikumu uzņemt mūsu valstis Eirosamitā saskaņā ar „viena galda” formulu un „piedalies – nebalso” principu,” teikts van Rompejam adresētajā vēstulē.
Vēstules autori aicina ES prezidentu sargāt Eiropas vienotību un aizstāvēt visu dalībvalstu, arī topošo eirozonas valstu intereses, nepieļaujot Eiropas sadalīšanu. “Lai arī citā līmenī, bet visām, gan esošajām eirozonas valstīm, gan tām, kuras apņēmušās pievienoties tai, ir jāpiedalās lēmumu pieņemšanā, kas attiecas uz mūsu kopīgo valūtu,” uzsvērts vēstulē.
Vēstuli parakstījuši EP piecu politisko grupu nacionālo delegāciju vadītāji no astoņām ES dalībvalstīm, kuras apņēmušās pievienoties eirozonai.
Pielikumā pilns vēstules teksts angļu valodā.

letter to Herman van Rompuy

Londona, 26.janvāris, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība, ETP), atklājot “Atjaunojamo energoresursu investīciju forumu 2012” Londonā, iepazīstināja tā dalībniekus ar Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politiku un tās virzieniem, uzsverot nepieciešamību līdz ar investīcijām atjaunojamos resursos ieguldīt arī enerģētikas infrastruktūrā.
Kariņš, uzrunājot enerģētikas investīciju foruma dalībniekus norādīja: “Investīcijām atjaunojamos resursos jāiet roku rokā ar infrakstūras attīstību. Tikai tad Eiropas Savienība spēs sasniegt nosprausto mērķi par 20% atjaunīgās enerģijas īpatsvaru energoresursu bilancē. ”
Dalībnieki foruma ietvaros uzsvēra, ka sagaida no ES un to dalībvalstīm skaidrību un prognozējamību likumdošanā šajā jautājumā. Kariņš pēc foruma norādīja: “Investori kārtējo reizi uzsvēra, ka, lai ieplūstu nauda, ir nepieciešams skaidrs regulējošais ietvars. Latvijai beidzot jāpieņem Atjaunojamās enerģijas likums, lai būtu skaidrs regulējams, kas veicinās investīcijas un samazinās mūsu atkarību no importētajiem energoresursiem.”
Atjaunojamo energoresursu forumā piedalījās aptuveni 150 dalībnieku no visas pasaules, kuri darbojas finanšu jomā un aktīvi strādā ar investīcijām enerģētikas jomā. To organizēja starptautiska kompānija The Mergermarket Group, kura ietilpst Financial Times grupā (laikraksta “Financial Times” un “FT.com” izdevējs).
Krišjānis Kariņš EP strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā.

Papildus informācija:
Ieva Zīberga
Eiropas Parlamenta deputāta
Krišjāņa Kariņa padomniece preses jautājumos
Mob. tālr. +371 29484828
E-pasts: ieva.ziberga@gmail.com
Mājas lapa: http://www.karins.lv

Autors: Osvalds Zebris, no Briseles
Datums: 26.01.2012
Izdevums: Diena
Rubrika: Ziņas

Kaut arī mūsu valsts ģeogrāfiski ir tuvāk energoresursu avotiem nekā Rietumeiropa un mūsu maksātspēja ir zemāka, energoresursu cenas (bez nodokļiem) ir augstākas nekā dažās citās ES valstīs.

Nupat sagaidīta kārtējā gāzes cenu celšanās, kas ir neapstrīdama un neietekmējama, kamēr vien Latvijā saglabāsies gāzes piegādātāja monopolstāvoklis, bet citiem energoresursiem – atkarība no viena piegādātāja. Turklāt, piemēram, Krievijas “Gazprom” ar katru ES valsti slēdz atšķirīgus līgumus ar atšķirīgiem nosacījumiem un par konfidenciālu cenu, kas politiķus vedināja veidot vienotu ES enerģētikas politiku.

Arī ES sāktais Irānas boikots un atsacīšanās no tās naftas, kaut veido tikai 5% no ES patēriņa, liek kopīgi meklēt alternatīvu piegādēm, piemēram, Grieķijai, kuras energoresursu patēriņā irāņu nafta veido 30%. ES joprojām ir atkarīga no vairāk nekā 60% gāzes un 80% naftas importa.

Šādā kontekstā Eiropas Komisijā tapušais un Eiropas Parlamentā (EP) apspriežamais lēmuma projekts “Informācijas apmaiņas mehānisms attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešajām valstīm enerģētikas jomā” vērtējams kā pamatu likšana vienotajai ES enerģētikas politikai.

Latvijas deputāts Krišjānis Kariņš (Eiropas Tautas partiju grupa, ievēlēts no “Vienotības”) ir ziņotājs šajā jautājumā. Viņš ir pirmais no Latvijas deputātiem, kuram uzticēta EP likumprojekta sagatavošana un sarunu vešana. Tas nozīmē gan lobiju, deputātu, ekspertu uzklausīšanu, gan sarunas ar EK Enerģētikas ģenerāldirektorāta pārstāvjiem un ES prezidentūru pārstāvošo Dānijas būvniecības un enerģētikas ministru, gan 132 priekšlikumu apkopošanu un kompromisa priekšlikumu iekļaušanu lēmumprojektā.

”Ja Eiropas Savienībā jau ir noteikts, ka enerģētikas sektorā Eiropā nedrīkst būt monopola vai monopolstāvokļa izmantošana piegādēs, tad šī likumdošana atvērtu durvis uz starpvaldību līgumiem, zem kura kā lietussarga ir komerclīgumi,” skaidro Krišjānis Kariņš.

Vienlaikus viņš atzīst, ka šī likuma pieņemšana nepiespiestu ”Latvijas gāzi” informēt EK par gāzes piegādes nosacījumiem ar ”Gazprom” gan tāpēc, ka tas nav starpvaldību līgums, gan tāpēc, ka ”Latvija ir īpašs gadījums”. Jaunais ES likums uz Latviju attiektos tikai pēc 2017. gada, kad beigtos monopolstāvoklis, un ”tad ilgtermiņā būtu daudz stabilākas cenas”, prognozē Kariņš. ASV uztraucas, ka pēc drūmākā scenārija gāzes cenas 20 gadu laikā varētu celties par 9%, bet Latvijā tagad uzreiz gāzes cenu mājsaimniecībām var pacelt par 15%, noraizējies deputāts. Kā labu piemēru viņš piesauc Lielbritāniju, kur sešas kompānijas piegādā gan gāzi, gan elektrību, un patērētājam pēc 28 dienām ir tiesības nomainīt piegādātāju, ko ik mēnesi izmanto 400 tūkstoši britu.

Otrdien Eiropas Parlamenta (EP) Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā par šo jautājumu uzklausīja citu ES institūciju un enerģētikas sektora pārstāvjus. ES enerģētikas komisārs Ginters Etingers bija nepiekāpīgs: ”Mums ir nepieciešama ārējā enerģētikas politika, kas iezīmē mūsu tālāko darbību.” Viņš pastāv uz EK klātbūtni sarunās ar trešajām valstīm par enerģētikas jautājumiem, lai ”nepieļautu vienošanos, kas nav savienojamas ar ES likumdošanu”. Kā veiksmīgu piemēru viņš minēja neseno Polijas strīdu ar Krieviju, kad EK tika uzaicināta kā vidutāja un rada tam risinājumu. Taču EK klātbūtnei jābūt obligātai.

Dalībvalstu pārstāvji pret likumprojektu atklāti neiebilstot, vērtē Kariņš. ”Mazās dalībvalstis visas ir par, bet lielo dalībvalstu deputāti iesniedz tādus pašus priekšlikumus tādā pašā redakcijā, kādus esmu tos saņēmis no lielo energokompāniju lobijiem,” viņš secina.

Lielo enerģētikas koncernu pārstāvji atrunājas, piemēram, par sarunu konfidencialitāti, kas faktiski torpedē sākotnējo ieceri. To labi varēja saprast pēc to lobija ”Eurogas” ģenerālsekretāres Beātes Rābes uzstāšanās. ”Informācijas konfidencialitāte jāsaglabā nevis kompāniju, bet pašas konkurētspējas dēļ,” viņa teica. Pilnīgu līgumu caurspīdīgumu likumprojektā piedāvāts nomainīt ar EK tiesībām būt informētai, piedalīties sarunās un pienākumu reaģēt neatbilstību gadījumos ES likumdošanai.

Dr. Franks Umbahs no Eiropas Drošības stratēģiju centra uzsvēra, ka nākotnē, mazinoties ES lomai pasaulē un pieaugot tās energoatkarībai, ir nepieciešams dalībvalstīm noteikt juridiskas saistības apmainīties ar informāciju līdzīgi, kā tas ir ASV. Piemēram, neraugoties uz solidaritātes klauzulu, Vācija neinformējot savas kaimiņvalstis par AES slēgšanas sekām uz tām. ”Kompānijas seko savām peļņas interesēm, un tām nerūp nacionālo piegāžu drošības intereses, vajadzīga ir ES varas iejaukšanās,” uzsver enerģētikas speciālists.

”Krievija zina visus sarunu nosacījumus ar dalībvalstīm, ar kurām tirgojas, bet dalībvalstis katra nezina nosacījumus citām. Ja no Eiropas puses būtu tāda pati informācija kā Krievijai, tad sarunās varētu panākt labākus nosacījumus gan pret tās monopolstāvokli, gan pret ekskluzivitāti, piemēram, cauruļvada izbūvē,” pamato Kariņš. Tas nenozīmē, ka dalībvalstis būtu atstādinātas no sarunām un EK runātu viņu vietā. EK tikai pārbaudītu līgumus, piedalītos sarunās, bet reaģētu, kad nav ievērota ES likumdošana. Tas ir tikai pusceļš uz vienotu ES enerģētikas politiku.

Nākamie soļi:

Balsojums par EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā paredzams 28. februārī. Pēc tā K. Kariņam trialogā ar EK un Eiropadomi (Dānijas prezidentūru) jāpanāk kopīga pozīcija, par kuru balsojums EP varētu notikt šajā pusgadā.

UZZIŅA

EP un Eiropadomes lēmuma projekts ”Informācijas apmaiņas mehānisms attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešajām valstīm enerģētikas jomā” paredz:

dalībvalstu apmaiņu ar informāciju par starpvaldību līgumiem enerģētikā ar EK starpniecību,

Eiropas Komisijas informēšanu par infrastruktūras izbūvi un lietošanu, enerģijas piegādēm un līgumiem par tarifiem,

līguma projektu izvērtēšanu Eiropas Komisijā pirms to parakstīšanas,

informācijas sniegšanu arī par komerciālajiem līgumiem.

Avots: EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Latvijas Avīze, Ivars Bušmanis, 2012.gada 26.janvāris

Šodien, 25.janvārī, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība, ETP) tiekoties ar Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Dānijas klimata, enerģētikas un būvniecības ministru Martinu Lidegārdu (Martin Lidegaard) vienojās par ciešu sadarbību ES likumdošanas izstrādē, lai veicinātu virzību uz vienotu ES enerģētikas ārpolitiku.
Tikšanās laikā tika pārrunātas nepieciešamās izmaiņas ES likumdošanā, lai īstenotu vienotu dalībvalstu politiku sadarbībai ar trešajām valstīm enerģētikas jomā. Kariņš, kurš ir EP likumprojekta sagatavotājs, vienojās ar Dānijas enerģētikas ministru kopīgi strādāt, lai jau Dānijas ES prezidentūras laikā tiktu pieņemta ES likumdošana, kas veicinās Eiropas virzību uz vienotu enerģētikas ārpolitiku.
Kā iepriekš jau ziņots, Kariņš kļuvis par likumprojekta „ES informācijas apmaiņas mehānismi attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešajām valstīm enerģētikas jomā” likumprojekta sagatavotāju EP. Likumprojekts ir pirmais nozīmīgais solis ES likumdošanā, lai izveidotu vienotu dalībvalstu enerģētikas ārpolitiku.
Kā zināms, Dānija no 1.janvāra pārņēma un līdz šā gada 30.jūnijam vadīs ES prezidentūru. Kā ziņots, pirms nedēļas EP plenārsēdē Kariņš aicināja Dāniju ES prezidentūras laikā veicināt vienotu ES enerģētikas ārpolitiku.
Krišjānis Kariņš EP strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā.

Papildus informācija:
Ieva Zīberga
Eiropas Parlamenta deputāta
Krišjāņa Kariņa padomniece preses jautājumos
Mob. tālr. +371 29484828
E-pasts: ieva.ziberga@gmail.com
Mājas lapa: http://www.karins.lv

Briselē, 25.janvāris, Eiropas Parlamenta (EP) konferencē par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sadarbību kopējas enerģētikas politikas veidošanā, gan eksperti, gan politiķi uzsvēra vienotas ES enerģētikas ārpolitikas nepieciešamību, lai panāktu drošas un ilgtspējīgas piegādes par pēc iespējas zemāku cenu Eiropas patērētājiem.

EP deputāts, likumprojekta „ES informācijas apmaiņas mehānismi attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešajām valstīm enerģētikas jomā” sagatavotājs Krišjānis Kariņš (Vienotība, ETP) uzsvēra: “Likumdošana par ES dalībvalstu informācijas apmaiņu par starptautiskiem līgumiem enerģētikas jomā būs konkrēts solis kopējas enerģētikas ES ārpolitikas veidošanā. Ieguvēji no pieaugošas ES lomas enerģētikas politikā būs visu ES valstu enerģijas patērētāji. Enerģijas piegādātājiem ir viegli uzspiest savus noteikumus katrai ES valstij atsevišķi, taču to nebūs tik viegli uzspiest visām 27 valstīm, kad tās darbojas saskaņoti.”

ES enerģētikas komisārs Ginters Otingers (Gunther Oettinger), konferencē uzsvēra vienotas ES enerģētikas ārpolitikas nepieciešamību, demonstrējot ES vienotību savā darbībā un sadarbībā ar pasauli. Komisārs norādīja, ka šobrīd tiek sperti tikai pirmie soļi uz vienotu ES enerģētikas ārpolitiku un izteica cerību, ka likumdošana, kas to nostiprinātu varētu tikt pieņemta šī gada laikā.

Savukārt, ES Ārlietu dienesta ģenerālsekretāra vietnieks Macejs Popovskis (Maciej Popowski), uzrunājot klātesošos diskusijas dalībniekus, norādīja, ka enerģētika ieņem aizvien ievērojamāku vietu ārpolitikā, atgādinot šonedēļ ES ārlietu ministru tikšanās laikā pieņemto lēmumu atteikties Irānas naftas importa.

Eurogas ģeneralsekretāre Beāte Rābe (Beate Raabe) apsveica ES likumdevēju virzību uz kopīgu ES enerģētikas ārpolitiku, uzsverot tās nozīmīgumu gan patērētajam, gan uzņēmējiem. Vienlaikus Rābe pauda bažas par komerciāli jūtīgas informācijas nonākšanu konkurentu rokās, aicinot Parlamentu un Komisiju rast līdzsvaru starp uzņēmēju un sabiedrības interesēm.

Viens no vadošajiem Eiropas drošības stratēģiju centra ekspertiem un programmas “Starptautiskā enerģētikas drošība”  vadītājs Franks Umbahs (Frank Umbach) aicināja, virzoties uz vienotu enerģētikas ārpolitiku, lielāku uzmanību pievērst gāzes sektoram, ieviešot  daudz lielāku caurskatāmību tieši šajā sfērā.
Konferenci organizēja EP Rūpniecības, pētniecības, un enerģētikas komiteja, lai uzklausītu ekspertu, politiķu un nozares pārstāvju viedokļus par ES virzību uz vienotu enerģētikas politiku, tostarp  arī priekšlikumus topošajam likumprojektam „ES informācijas apmaiņas mehānismi attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešajām valstīm enerģētikas jomā”, kura sagatavotājs jeb autors ir EP deputāts Krišjānis Kariņš.

Krišjānis Kariņš EP strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā.

Papildus informācija:
Ieva Zīberga
Eiropas Parlamenta deputāta
Krišjāņa Kariņa padomniece preses jautājumos
mob. tālr. +371 29484828
epasts: ieva.ziberga@gmail.com
Mājas lapa: http://www.karins.lv

Rīt, 25. janvārī, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība, ETP) tiksies ar Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Dānijas klimata, enerģētikas un būvniecības ministru Martinu Lidegārdu (Martin Lidegaard).
Tikšanās laikā plānots pārrunāt nepieciešamās izmaiņas ES likumdošanā, lai veicinātu ES virzību uz vienotu enerģētikas ārpolitiku.
Kā iepriekš jau ziņots, Kariņš kļuvis par likumprojekta „ES informācijas apmaiņas mehānismi attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešajām valstīm enerģētikas jomā” likumprojekta autoru jeb sagatavotāju Likumprojekts ir pirmais nozīmīgais solis ES likumdošanā, lai izveidotu vienotu dalībvalstu enerģētikas ārpolitiku.
Kā zināms, Dānija no 1.janvāra pārņēma un līdz šā gada 30.jūnijam vadīs ES prezidentūru. Kā ziņots, pirms nedēļas EP plenārsēdē Kariņš aicināja Dāniju ES prezidentūras laikā veicināt vienotu ES enerģētikas ārpolitiku.
Krišjānis Kariņš EP strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā.

Papildus informācija:
Ieva Zīberga
Eiropas Parlamenta deputāta
Krišjāņa Kariņa padomniece preses jautājumos
Mob. tālr. +371 29484828
E-pasts: ieva.ziberga@gmail.com
Mājas lapa: http://www.karins.lv