ES fondi Latvijas izaugsmei

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un institūcijas ir uzsākušas darbu pie nākamā ES daudzgadu budžeta. Ir runa par atbalsta fondiem – lauksaimniecības, kohēzijas un citiem, kas kopš 2004. gada kopumā ir bijis vislielākais investīciju avots Latvijas ekonomikā. EP deputāts Krišjānis Kariņš norāda, ka līdz ar Lielbritānijas gaidāmo izstāšanos, ir paredzams, ka finansējuma kopējais apjoms samazināsies, tāpēc būtiski ir izvirzīt konkrētu mērķi, par kuru kopīgiem spēkiem cīnīties, lai ES nauda koordinēti kalpotu mūsu valsts ilgtermiņa attīstībai.

 

“Spēcīgs intelektuālais un zinātniskais potenciāls – tā ir Latvijas attīstības niša, kura varētu sniegt nozīmīgu pienesumu mūsu uzņēmumiem visdažādākajās nozarēs,” uzskata Krišjānis Kariņš. Jebkurai valstij, arī Latvijai, ir iespējami dažādi tautsaimniecības attīstības scenāriji. Tomēr, skatoties plašāk, gan meža nozares potenciālam, gan metālapstrādei, ķīmiskai rūpniecībai, farmakoloģijas industrijai un citām pelnošām nozarēm kā informācijas tehnoloģiju jomai ir viens kopsaucējs: tās ir balstītas uz labi izglītotu un kvalificētu darbaspēku, kā arī uz oriģināliem izgudrojumiem, kurus starptautiski var aizsargāt ar patentiem, kas tos padara vēl vērtīgākus.

 

ES fondu zinātnes budžets sastāda ap 80 miljardu eiro, diemžēl līdz šim tikai ap 4% no šī finansējuma ir nonācis Austrumeiropā. Lai to mainītu, Krišjānis Kariņš ir ierosinājis grozījumus ES likumdošanā, kas paredzētu ģeogrāfiski sabalansētu zinātnes finansējuma piešķiršanu. Taču viņš norāda, ka vienlaikus ir jāstrādā pie aptuveni 50 zinātnisko institūtu un augstākās izglītības iestāžu konsolidācijas. “Ja mēs vēlamies arī nākotnē saņemt un izmantot ES fondus, lai ilgtermiņā nodrošinātu savu ekonomisko attīstību, mums ir radikāli jāpārkārto sava zinātniskā un pētnieciskā bāze tā, lai mēs spētu konkurēt un saņemt nozīmīgāku daļu no šiem perspektīviem ES fondiem,” uzsver deputāts.