Kariņš uzdod jautājumu Barrozo par enerģētikas projektu finansējumu

Šonedēļ Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesijā, atbildot uz Krišjāņa Kariņa (Vienotība, ETP) jautājumu par enerģētikas infrastruktūras projektu finansēšanu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žozē Manuēls Barrozo informēja, ka Komisija piedāvās jaunu finanšu instrumentu, lai finansētu Eiropas nozīmes projektus pēc 2013.gada.

Sesijas ietvaros deputātiem bija iespēja uzdot jautājumus EK priekšsēdētājam Ž.M. Barrozo par enerģētikas politiku. Kariņš uzdeva jautājumu par enerģētikas infrastruktūras projektu finansēšanas modeli.

Barozzo atbildē apstiprināja, ka gāzēs infrastruktūrā būs nepieciešami 200 miljardi eiro līdz 2020.gadam. „100 miljardi eiro būs jāiegulda pašam tirgum. Lai iegūtu trūkstošu summu Eiropas Komisija piedāvās jaunu finanšu instrumentu, lai finansētu Eiropas nozīmes projektus finanšu perspektīvām pēc 2013.gada – granti, vai arī citi inovatīvi piedāvājumi, piemēram, garantijas, publiskās un privātās partnerības aizdevumi. Es jau runāju arī par ES fondiem, projektu obligācijām, kas būs paredzētas tieši šiem mērķiem,” savā atbildē Kariņam uzsvēra Barrozo.

Uzdodot jautājumu, Kariņš norādīja, ka ziņojumā tiek lēsts, ka izmaksas tīklu pilnveidošanai līdz 2020.gadam būs apmēram 200 miljardi eiro. Dokumentā arī teikts, ka apmēram puse, tātad 100 miljardi, nāks no privātā sektora. „No kurienes nāks atlikušie 100 miljardi eiro, kas būs vajadzīgi enerģētikas tīklu pilnveidošanai? Vai tie būs Savienības līdzekļi, vai tie būs uz projektu orientēti vērtspapīri, vai citi finansējumu avoti,” jautāja Kariņš.

“Komisijas priekšsēdētāja atbilde liecina, ka viņiem ir risinājumi kā finansēt enerģētikas projektus. Tas ir būtiski, jo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas patērētājiem nebūs pilnībā jāsedz izmaksas, kas veidosies būvējot gāzes un elektrības starpsavienojumus ar citām Eiropas valstīm” izvērtējot Barrozo atbildi, secināja Kariņš.

Kā jau iepriekš ziņots, EP uzsācis darbu pie ziņojuma par Eiropas Savienības enerģētikas infrastruktūras attīstību līdz 2020.gadam. Kariņš ir kļuvis par vienu no galvenajiem šī ziņojuma sagatavotājiem jeb līdzziņotāju.

Krišjānis Kariņš EP strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā, kā arī īpašajā Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes komitejā.

Papildus informācija:
Ieva Zīberga
Eiropas Parlamenta deputāta
Krišjāņa Kariņa padomniece preses jautājumos
mob. tālr. +371 29484828
epasts: ieva.ziberga@gmail.com
Mājas lapa: http://www.karins.lv


Informācija plašsaziņas līdzekļiem Strasbūra, 2011.gada 19.janvārī Kariņš uzdod jautājumu Barozzo par enerģētikas projektu finansējumu Šonedēļ Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesijā, atbildot uz Krišjāņa   Kariņa (Vienotība, ETP) jautājumu par enerģētikas infrastruktūras   projektu finansēšanu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žozē   Manuēls Barozzo informēja, ka Komisija piedāvās jaunu finanšu   instrumentu, lai finansētu Eiropas nozīmes projektus pēc 2013.gada. Sesijas ietvaros deputātiem bija iespēja uzdot jautājumus EK   priekšsēdētājam Ž.M. Barozzo par enerģētikas politiku. Kariņš uzdeva   jautājumu par enerģētikas infrastruktūras projektu finansēšanas modeli. Barozzo atbildē apstiprināja, ka gāzēs infrastruktūrā būs nepieciešami   200 miljardi eiro līdz 2020.gadam. „100 miljardi eiro būs jāiegulda   pašam tirgum. Lai iegūtu trūkstošu summu Eiropas Komisija piedāvās   jaunu finanšu instrumentu, lai finansētu Eiropas nozīmes projektus   finanšu perspektīvām pēc 2013.gada – granti, vai arī citi inovatīvi   piedāvājumi, piemēram, garantijas, publiskās un privātās partnerības   aizdevumi. Es jau runāju arī par ES fondiem, projektu obligācijām, kas   būs paredzētas tieši šiem mērķiem,” savā atbildē Kariņam uzsvēra   Barozzo. Uzdodot jautājumu, Kariņš norādīja, ka ziņojumā tiek lēsts, ka   izmaksas tīklu pilnveidošanai līdz 2020.gadam būs apmēram 200 miljardi   eiro. Dokumentā arī teikts, ka apmēram puse, tātad 100 miljardi, nāks   no privātā sektora. „No kurienes nāks atlikušie 100 miljardi eiro, kas   būs vajadzīgi enerģētikas tīklu pilnveidošanai? Vai tie būs Savienības   līdzekļi, vai tie būs uz projektu orientēti vērtspapīri, vai citi   finansējumu avoti,” jautāja Kariņš. “Komisijas priekšsēdētāja atbilde liecina, ka viņiem ir risinājumi kā   finansēt enerģētikas projektus. Tas ir būtiski, jo Latvijas, Lietuvas   un Igaunijas patērētājiem nebūs pilnībā jāsedz izmaksas, kas veidosies   būvējot gāzes un elektrības starpsavienojumus ar citām Eiropas   valstīm” izvērtējot Barozzo atbildi, secināja Kariņš. Kā jau iepriekš ziņots, EP uzsācis darbu pie ziņojuma par Eiropas   Savienības enerģētikas infrastruktūras attīstību līdz 2020.gadam.   Kariņš ir kļuvis par vienu no galvenajiem šī ziņojuma sagatavotājiem   jeb līdzziņotāju. Krišjānis Kariņš EP strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas   komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā, kā arī īpašajā   Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes komitejā. Papildus informācija: Ieva Zīberga Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa padomniece preses jautājumos mob. tālr. +371 29484828 epasts: ieva.ziberga@gmail.com Mājas lapa: http://www.karins.lv