Zatlers izrādījies vilks aitas ādā

Ja Valdis Zatlers turpinās politikā braukt kā tanks un nerēķināties ar vēlētāju viedokli, tas var novest pie jaunām ārkārtas vēlēšanām, uzskata “Vienotības” politiķis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš. Ar viņu vakar sarunājās Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.

V. Krustiņš: – Kāds ir jūsu vērtējums par mainīgo politisko situāciju?

K. Kariņš: – Man ir bažas, ka šobrīd viss ir nostatīts uz neīstajām kājām. Būtu loģiski, ja valdības veidošanas sarunu pamats būtu partiju ideoloģijas, programmas un valsts attīstības redzējums. Latvijai ir ļoti labs piemērs acu priekšā. Dažas dienas pirms mūsu Saeimas vēlēšanām notika arī parlamenta vēlēšanas Dānijā. Tur par valdības vadītāju kļuvusi Helle Torninga-Šmita, kura ir pirmā sieviete šajā amatā valsts vēsturē. Taču viņas pārstāvētā sociāldemokrātu partija vēlēšanās matemātiski neuzvarēja. Visvairāk balsu saņēma līdzšinējā premjera Larsa Lekes Rasmusena vadītā liberāļu partija, kas šoreiz pat ieguva par vienu vietu vairāk nekā agrāk. Bet būtiskākais, ka sociāldemokrātiem ideoloģiski tuvās kreisās partijas varēja izveidot bloku, kuram parlamentā ir vairākums – 89 balsis, kamēr Rasmusenam ar sabiedrotajiem – 86 balsis.

M. Antonevičs: – Un neviens tur nepiedāvāja veidot “varavīksnes valdību”?

– Nē, uzreiz bija skaidrs, ka valdību veidos Torninga-Šmita un tai būs konkrēta ideoloģiskā pozīcija. Kas tikmēr notiek Latvijā? Mums ir viena partija, kas sevi skaidri pozicionējusi kā kreisa, – “Saskaņas centrs”. Tās programma ir pretrunā tam, ko atbalsta “Vienotība” un tās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Divas ideoloģiski tuvākās partijas neapšaubāmi ir Nacionālā apvienība, kas to apliecinājusi ar saviem balsojumiem 10. Saeimas laikā, un – ja var ticēt tam, kas rakstīts pro-grammā, – Zatlera Reformu partija. Ja te būtu Dānija, tad nebūtu nekādu jautājumu, kas veidos nākamo valdību – centriski labējie spēki, kuriem parlamentā kopā ir 56 balsis. “SC” kā vairāku kreisu partiju apvienība paliktu opozīcijā. Tomēr Zatlera kungs šo diskusiju apgāzis kājām gaisā un grib veidot valdību ar “SC” par katru cenu.

Ko viņš īsti grib? Kā var saprast, galvenā doma ir, ka valdībā vajag mazākumtautības, cittautiešus, krievvalodīgos vai kā nu to vēl apzīmē. Bet šīs vēlēšanas nebija par etniskajiem jautājumiem. Arī pats Zatlers to neuzsvēra. Protams, par “SC” pārsvarā balsoja krievvalodīgie, kas ar savu balsojumu pauduši atbalstu kreisai politikai. Zatlers pirms vēlēšanām īpaši nerunāja par ekonomiskiem jautājumiem, viņš teica, ka šīs vēlēšanas ir par tiesiskumu. Tieši šajos jautājumos “SC” vai to veidojošās partijas konsekventi ir balsojušas pret ierosinājumiem, kas varētu nostiprināt tiesiskumu. Arī pret Šlesera izdošanu KNAB, pēc kā sekoja slavenais rīkojums numur divi.

V. Krustiņš: – Secinājumi? Par ko Zatlers iestājas?

– Acīmredzot Zatlers ir bijis kā vilks aitas ādā. Pirms vēlēšanām viņš runā par tiesiskumu un tamlīdzīgiem jautājumiem, liela daļa vēlētāju viņam uzticas, un tagad izrādās, ka agrāk teiktais ir mazsvarīgs.

– Tipisks latviešu politiķis…

– Es tā neteiktu, manuprāt, šis tomēr ir īpašs gadījums. Zatlers savu aitas ādu ir nometis, un tagad mēs visā pilnībā redzam, kas viņš ir īstenībā. Tagad Zatlers grib veidot kreisu valdību, vienlaikus apšaubot Latvijas kā nacionālas valsts vērtību. Es gribu uzsvērt, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur latviešu valodai un kultūrai ir iespēja zelt un plaukt. Protams, mūsu valsts ir atvērta dažādu tautību cilvēkiem, jo “latvietis” jau nav etnoģenētisks, bet vairāk kultūras jēdziens, tomēr šaubos, ka valdībai ar “Saskaņas centru” latviskums būs prioritāte. Tie, kas ilgstoši vērojuši “SC”, būs pamanījuši, ka šī partija ilgus gadus vairāk aizstāvējusi Kremļa intereses. Tāpēc es uzskatu par ļoti bīstamu tendenci, ka šādu partiju Zatlers tagad grib pievest pie varas.

– Jūs tas pārsteidz?

– Es negribētu teikt, ka pārsteidz, taču apbēdina gan. Zatlers parāda, ka viņš ir pilnīgi neaprēķināms, un viņa izteikumiem un darbībām nav konsekvences. Un, šķiet, viņam nemaz nav neērti savu vēlētāju priekšā.

– To varēja gan paredzēt, ja rūpīgāk seko Zatlera līdzšinējai darbībai Valsts prezidenta amatā. “Saskaņa” savulaik tika veidota ar mērķi, lai samierinātu latviešus ar tām okupācijas sekām, kas te palika pēc padomju režīma. Turklāt partijas veidotāji apzinājās, ka viņiem ir jāiekaro latviešu uzticība, jo bez tās panākumus nevarēs gūt. Ir pagājuši daudzi gadi, un nu viņi to ir panākuši, ko apliecina sadarbība ar Zatlera partiju.

Galvenais jautājums šobrīd ir nevis ekonomika vai tiesiskums, bet kā samierināt latviešus ar okupācijas sekām un likt saprast, ka te nebūs nekāda nacionāla valsts. Un šīs sekas mēs redzam – Lindermans un Osipovs var, daudz nepiepūloties, savākt vairāk nekā desmit tūkstošus parakstu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tie ir Latvijas pilsoņi, kas parakstās!

– Zatlera personīgo motivāciju es saistītu pirmkārt ar vēlmi pēc varas, un tam varētu būt pakārtota viņa šā brīža politiskā darbība.

– Varu var arī zaudēt, kad esi savu padarījis un neesi vairs vajadzīgs.

– Par to es nešaubos. Tomēr ZRP bez Zatlera ir arī citi deputāti.

M. Antonevičs: – Cik labi jūs viņus pazīstat? Uz partiju sarunām iet un publiski izsakās tikai divas vai trīs personas, pārējie klusē. Rada iespaidu par armiju, kas dzelžaini pakļaujas savam komandierim.

– No jaunievēlētajiem deputātiem es nepazīstu daudzus, bet zinu, ka Zatlera partijas rindās ir vairāki izteikti nacionālpatrioti.

V. Krustiņš: – Vai viņi nav pārāk labticīgi?

– Es pats savulaik ienācu politikā kopā ar “Jauno laiku”, kas tolaik bija jauns politiskais spēks. Mums gan pirms vēlēšanām bija ilgāks sagatavošanās periods, lai citam citu iepazītu, sastrādātos. Sākumā bija tā sajūta, ka partijā ir viens spilgts līderis Repše, taču pēc laika ievēlētie deputāti saprata, ka viņi ir tautas priekšstāvji un no viņiem visiem tiek gaidīta atbildīga rīcība. Nevar visu laiku tikai paļauties uz partijas vadītāju.

– Bet kas tagad jādara? Urbanovičs teicis, ka viņam ir plāns “B”, ja “Saskaņa” nebūs valdībā.

– Pirmkārt, mums nav jāklausa, ko iesaka citi – Krievija, Amerika vai vēl kāds.

– Amerika arī nav jāklausa, stratēģiskais partneris?

– Nē, mums pašiem ir tiesības lemt savu likteni un nekas nav jādara tikai tāpēc, lai kādam izpatiktu. Mēs pārstāvam tās pašas vērtības kā rietumvalstis, tāpēc nav jāuztraucas, ka sadarbība varētu pārtrūkt.

Otrkārt, šobrīd ir svarīgi saprast, kas būs tie politiķi, kas nākamajā Saeimā pieņems lēmumus. Daži no tiem, kas šobrīd darbojas ZRP valdē un runā partijas vārdā, parlamentā nemaz nav ievēlēti, jo vēlēšanās saņēma ļoti daudz svītrojumu. Mēs jau pirms divām nedēļām piedāvājām sarīkot “Vienotības” un ZRP jaunievēlēto deputātu tikšanos, lai iepazītos un saprastu, kur ir līdzības, kur atšķirības. Zatlera kungs šo iespēju līdz šim ir liedzis. Es domāju, ka viņš baidās. Faktiski viņš baidās no demokrātijas. Taču, kad jaunie deputāti sāks strādāt, domāju, ka šis tas vēl var mainīties.

Man tagad zvana daudzi vēlētāji un saka: “Mēs agrāk balsojām par “Vienotību”, bet šoreiz nobalsojām par Zatleru. Kāpēc tagad “SC” grib ņemt valdībā?” Ko es varu teikt? Es par Zatleru nebalsoju… Ja runā par “Vienotības” pozīciju, viena no valdības vadītāja Valda Dombrovska spējām ir būt mierīgam un ārēji samiernieciskākam, bez bravūras uzklausīt sarunas partneri, pat ja uzskati atšķiras. To es ievēroju jau tad, kad veidojās “Jaunais laiks” un mēs diskutējām partijas iekšienē. Es pat teiktu, ka viņam ir pacietība ilgi uzklausīt muļķības, ko es nevarētu. Tomēr es gribētu uzsvērt, ka no “Vienotības” Saeimā ir ievēlēti politiķi, kuriem ir ļoti skaidrs, ko viņi grib un ko negrib – gan par ekonomisko politiku, gan tiesiskumu, gan nacionālo politiku.

Mēs varam pamācīties, kā nacionālos jautājumus risina, piemēram, Francija vai Vācija. Es reizi mēnesī braucu strādāt uz Strasbūru, kur atrodas Eiroparlamenta galvenā mītne, lai gan ikdienā darbs notiek Briselē. Strasbūra atrodas Elzasas reģionā, bet elzasieši pēc tautības ir ģermāņi, tātad tuvāki vāciešiem. Taču Francijas valdība nekautrējas viņus asimilēt, jo viņu mērķis ir nacionāla valsts.

– Nez vai visi “Vienotības” politiķi būs mierā, ka jūs to saucat par pozitīvu piemēru.

– “Vienotība” ir ilgi virzījusies uz to, ka Latvija ir nacionāla valsts, un nav iemesla, lai tagad no tā atteiktos. Jautājums ir par pieeju – kā mēs to publiski deklarējam. Es esmu mudinājis, ka mums vajadzētu skaidrāk un asāk paust savu pozīciju, Dombrovskis ir par mierīgākām metodēm, bet būtība jau abos gadījumos ir viena un tā pati.

– “Vienotības” ministrs Artis Pabriks viens no pirmajiem sauca, ka vajag iet kopā ar “Saskaņu”.

– Tas ir viņa personīgais viedoklis, ko viņš individuāli paudis jau vairākus gadus, taču tā nekad nav bijusi “Vienotības” politiskā stāja.

– Kad “SC” biedrs Armands Strazds pauda savu individuālo viedokli, viņu nekavējoties izslēdza no partijas.

– Bet vai tad partijai jābūt tādai, kur vadonis uzsit dūri galdā un pasaka, kā jārīkojas?

– Tad jau jūs nevarat būt droši, kā jūsu deputāti nobalsos.

– Laiks un vēlētāji visus politiķus noliek savās vietās, to varēja redzēt arī nupat notikušajās vēlēšanās. Cits politiķis, kas tāpat agrāk uzstājīgi mudināja “SC” ņemt valdībā, šajā Saeimā neiekļuva. Domāju, ka vēlētāju viedoklis tiks ņemts vērā arī nākamajā kongresā, ievēlot jauno “Vienotības” partijas valdi.

Tas, ka šobrīd netiek veidota koalīcija “Vienotība” + Zatlera Reformu partija + Nacionālā apvienība, ir Zatlera, nevis “Vienotības” vaina. Acīmredzot viņš to nemaz nav gribējis darīt, tikai pirms vēlēšanām noklusēja. Bet bez ZRP labēju valdību nav iespējams skaitliski izveidot. Faktiski Zatlers trīs nedēļas valsti tur gūstā.

M. Antonevičs: – Bet Zatleram pietiek balsu, lai izveidotu valdību divatā ar “SC”.

– Iespējams, viņš to mēģinās darīt. Ja vien visi ZRP deputāti tam būs gatavi. Iespējams, ka šādai koalīcijai var pietrūkt atbalsta parlamentā.

– Kādu jūs redzat valsts attīstību, ja valdību izveido ZRP un “SC”, bet jūs paliekat opozīcijā?

– Tad mūsu sabiedrībā būtu liela sacelšanās. Baidos, ka šāds variants nevis saliedētu, bet tikai sašķeltu sabiedrību, jo neapmierināta būtu lielākā daļa latviešu vēlētāju. Politiķi jau var mainīt kažokus, kā to dara Zatlers, bet vēlētāji to nedarīs. Sekas varētu būt gan ekonomiskajai politikai, kas šādas valdības gadījumā kļūtu kreisāka un aizbaidītu iespējamos investorus, gan ģeopolitikā, kas signalizētu, ka notiek pagrieziens Krievijas virzienā. “SC” nav vērā ņemamas politiskas sadarbības ar Eiropas sociāldemokrātiskajiem spēkiem, bet tikai ar Putina “Vienoto Krieviju”.

Ja tas tiešām notiks, tas, visticamāk, novedīs pie tautas pieprasījuma pēc vēl vienām ārkārtas Saeimas vēlēšanām. Tas būtu ironiski, ka Zatlera centieni sagrābt varu tiktu apgriezti ar tādu pašu metodi, kādu viņš pats jau reiz izmantojis. Tikai šoreiz tā būtu vērsta pret pašu Zatleru.


Intervija Latvijas Avīzē 2011.gada 8.oktobrī

Voldemārs Krustiņš, Māris Antonevičs