Vai Vienotībai sadarboties ar Saskaņas Centru?

Nupat notikušajās Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Vienotība, kurai būs 33 vietas Saeimā. Kopā ar ZZS (22 vietas) un VL/TB (8 vietas) esošai valdības koalīcijai būs 63 vietas parlamentā, kas ir ļoti spēcīgs un stabils vairākums. Rietumu presē (Financial Times, New York Times, Neue Zuericher Zeitung, BBC, utt) raksta, ka esošā koalīcija ir guvusi pārliecinošu uzvaru, kas ļaus Valdim Dombrovskim turpināt uzsāktās valsts pārvaldes reformas un sadarbību ar SVF. Svarīgi, ka pasaulē uztverts, ka valdības kurss nemainīsies.

Vēlēšanu vakarā runājot ar Vienotības kolēģiem, kā arī klausoties radio un TV ziņas var saprast, ka tiek pieļauta iespēja par šīs jau tā kuplās koalīcijas iespējamu paplašināšanu, ietverot tajā arī Saskaņas Centru, kas vēlēšanās ir ieguvusi otro vietu un 29 mandātus. Es argumentēšu pret šāda soļa speršanu.

1. Koalīcijai ar 63 balsīm Saeimā ir stabils vairākums. Iekļaujot vēl vairāk balsu faktiski nozīmētu valdības destabilizāciju, jo pašiem savā starpā būs grūti par jebko vienoties.

2. Plaši tiek tiražēts tas, ka SC nevar ignorēt, jo redz tā būs pārstāvēta Saeimā ar 29 mandātiem. Taču Rīgas domē Vienotība nav pārstāvēta Rīgas vadībā ar 21 mandātu no 60. Eiropā SPD Vācijā sēž opozīcijā ar 23,5 %, savukārt leiboristi Anglijā opozīcijā atrodas ar 255 no 650 vietām. Demokrātijas prakse pierāda, ka rīcībspējīgas valdības nav tās, kuras veido visi parlamenta ievēlētie spēki, bet tie, kuri spēj izveidot valdību ar mazāko iespējamo stabilo vairākumu.

Jebkurā Eiropas valstī uztvertu par absurdu argumentu, ka koalīcija būtu jāpaplašina, jo “ir arī valstī citi uzskati, kas jāņem vērā”. Zviedriem ne prātā nenāk iesaistīt galēji labējos spēkus koalīcijā, Vācijā valdība labprāt iztiek bez sociāldemokrātiem, Anglijā leiboristi visi ir opozīcijā, utt. Demokrātija ir vairākuma vara, un pastāvošajai koalīcijai 10.Saeimā ir vairākums.

3. Latvijas ekonomikas uzlabošanai ir visvairāk vajadzīga stabilitāte. SC iesaistīšana pie varas ārvalstīs radītu nopietnu jautājumu kā tas mainīs mūsu valsts uzņemto kursu. Ir plaši zināma SC orientācija tikai austrumu virzienā. Latvijai nav vajadzīga šāda lieka diskusija. Mums ir vajadzīga stabilitāte.

4. Pati SC ir izvēlējusies kā savu starptautiski sabiedroto nevis kādu Eiropas Savienības partiju, bet tieši Putina partiju “Vienotā Krievija”. Manuprāt, ir loģisks arguments, ka SC nav vietas Latvijā pie varas tik ilgi, kamēr viņi uztver savas politiskās mājas Krievijā, nevis Eiropā. Dombrovskis ir svarīga daļa Eiropas Tautas partijas grupas. Šai grupai nekādi nebūtu saprotami bez skaitliskas vajadzības veidot koalīciju ar Kremļa radniecīgu partiju. Eiropas Parlamentā (EP) ir divi ievēlēti deputāti no SC: Alfrēds Rubiks un Aleksandrs Mirskis. Rubiks ir bijis notiesāts par pretvalstisku darbību Latvijā, aktīvi cīnoties pret neatkarības atgūšanu. Rubiks EP sēž ar komunistiem, bet Mirskis ar sociālistiem.

5. Ja analizē vēlēšanu rezultātus, tad ir redzami divi zaudētāji: PLL un SC. PLL ir pierādījusi to, ka ar naudu nevar nopirkt visu, bet SC ir pierādījusi to, ka tā ir un paliek nišas partija, kura pārstāv nevis plašas tautas intereses, bet vienīgi dezorientēto krievvalodīgo vēlētāju intereses.

6. Ir rūpīgi jāpadomā, ko Vienotība iegūtu un ko zaudētu no ciešākas sadarbības ar SC. Pirmkārt, tā palīdzētu “leģitimizēt” šo partiju, kura līdz šim ir bijusi ārpus varas. Taču šīs partijas leģitimizācija bez tā, ka viņi pagriež Kremlim muguru ir ļoti bīstama Vienotībai, jo mūsu vēlētāji nav Kremļa politikas atbalstītāji. Es arī uzskatu, ka tas nav vēlams mūsu valstij. Mums ir jāpanāk tas, ka visa politiskā diskusija Latvija notiktu Eiropas kontekstā. SC šobrīd nav Eiropas partija. Pēc tā ko lasu “Le Monde” sestdienas izdevumā varu saprast, ka tai no Krievijas nāk ne tikai gaišās idejas, bet arī nopietns finansējums.

Protams, ir jautājums kā sadarboties ar opozīciju. No valdības puses tas var būt kategoriski noraidoši, vai iesaistoši. Uzskatu, ka Vienotība var aicināt SC politiķus uz diskusijām par budžetu un citiem svarīgiem jautājumiem. Ja no viņiem nāk kādas labas idejas, tās nevajag kategoriski noraidīt. Saeimā, ja viņiem ir kāds spējīgs kandidāts, var atbalstīt viņu kādam amatam. Taču nekādā ziņā šo nevar saukt par iesaistīšanu koalīcijā. Tā var vienīgi būt konstruktīva sadarbība ar opozīciju kāda pastāv visās Eiropas valstīs.

Nevajag pašiem nobīties no savas ēnas. Vienotība ir uzvarējusi vēlēšanas un mēs varam izveidot stabilu valdību, kura strādās nākamos četrus gadus ar 63 balsu vairākumu. Tas dos Vienotībai laiku pierādīt aizvien lielākai krieviski runājošai vēlētāju daļai to, ka viņu intereses var pat labāk pārstāvēt Vienotība – ar skaidru, labēji-centrisku ekonomisko un sociālo politiku.