Eirozonas stabilitāte un ekonomikas pārvaldība

Vairāk par visu cilvēkam nepieciešama drošības sajūta gan par šodienu, gan rītdienu. Arī ekonomikas attīstības stūrakmens ir droša un stabila vide. Ja nav stabilitātes, uzņēmumi un indivīdi neiegulda naudu un neveidojas jaunas darba vietas. Visi nodokļi rodas no ekonomiskās aktivitātes. Savukārt, ar nodokļu ieņēmumiem valdības maksā pensijas un gādā par izglītību, veselību, kārtību un kopējo infrastruktūru. Tātad jebkurai valstij galvenā prioritāte ekonomikā ir veicināt stabilu un drošu vidi.

Šobrīd Eiropas Savienībā (ES) vērojama uzticības krīze eiro valūtai, kuru izraisījusi investoru nedrošība par valdību spējām atmaksāt savus parādus. Vairums Eiropas valstis ilgstoši tērējušas vairāk nekā tās iekasē nodokļos – tās ir dzīvojušas uz parāda. Ar zināmu kavēšanos finanšu tirgi šo faktu ir sapratuši, taču līdz ar šo sapratni ir nākusi neuzticība. Šī uzticības krīze ļoti smagi skārusi Grieķiju, Īriju un Portugāli, taču tā negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi arī pārējā Eiropā, tai skaitā Latvijā.

Latvijai jaunā Eiropas “parādu krīze” nāk sliktā laikā – mēs vēl grīļojamies pēc nesenās pasaules finanšu un ekonomikas krīzes. Tā kā lats ir cieši saistīta ar eiro, neuzticība eiro (tā vērtības krišanās) automātiski ietekmē arī lata vērtību. Vienīgie ieguvēji no eiro vērtības krišanās ir mūsu valsts eksportētāji, kuru pārdotās preces pasaules tirgū kļūst lētākas. Taču arī tas ir īslaicīgi. Šī krīze nenozīmē stabili zemu eiro cenu – tā drīzāk raksturojama kā uzticības krīze, ar ļoti svārstīgām valūtas kursu attiecībām, kas negatīvi ietekmē investīcijas (tātad jaunu darba vietu veidošanos) Eiropā, īpaši tajās tautsaimniecībās, kas tiek uzskatītas par vājām. Un Latviju diemžēl nevar pieskaitīt pie Eiropas “stiprajām” tautsaimniecībām. Mēs vēl atgūstamies.

Latvijai šobrīd vairāk par visu nepieciešama stabilitāte. Demogrāfija ir lielākais mūsu drauds ilgtermiņā – Latvijā ne tikai nedzimst pietiekami daudz bērnu, bet arī turpinās emigrācija. Lai vecāki laistu pasaulē bērnus un cilvēki nepamestu valsti, iedzīvotājiem jātic valsts labākai nākotnei. Biežās nodokļu sistēmas maiņas, brūkošā veselības aprūpes sistēma, nepilnīgā izglītības sistēma un nepietiekamās bērnu aprūpes iespējas tikai veicina nestabilitāti.

Latvijai, lai atgūtu stabilitāti, jāstrādā divās frontēs. Valdībai caur prognozējamību ir jāievieš stabilitāte. Tā, piemēram, ir jābūt skaidram plānam par nepieciešamajām izmaiņām veselības aprūpes sistēmā un tas ir konsekventi jāievieš. Otrā fronte saistīta ar Eiropas kopējo “uzticības” krīzi. Lai nodrošinātu mūsu ilgtermiņa izaugsmi un jaunu darba vietu veidošanos, Latvijai ir svarīgi, ka eiro atgūst savu uzticību pasaules tirgū. Tāpat mūsu interesēs ir, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotos uzticība Eiropas valstu valdību spējām atmaksāt savus parādus. Latvijai nepieciešama stabila ekonomikas vide Eiropā.

Taču pēdējā pusotra gada pieredze rāda, ka neviena valsts individuāli nespēj atrisināt samilzušās problēmas. Ja visas valstis strādās vienoti šim kopējam mērķim, Eiropai būs krietni labākas izredzes izkļūt no šīs krīzes. Mums nepieciešama stipra un koordinēta Eiropas Savienība.

Eirozonas problēma radās tās izveidošanas dienā. ASV 50 pavalstīs ir ieviesta kopīga valūta – dolārs – aiz kura stāv federāla valdība ar lielu budžetu un atbildīgo finanšu ministru. ES ieviesa kopēju valūtu bez federālas valdības un bez finanšu ministra, kas pārvaldītu kopējās valūtas zonu. Mums ir nauda bez valsts. Krīzes situācijās valūtai ir grūti noturēt stabilitāti bez skaidras ekonomikas pārvaldības.

Eiropas Komisija ir nākusi ar iniciatīvu krietni pastiprināt ekonomikas pārvaldību dalībvalstīs. Kaut gan ES ir pieņemts visiem saistošs Stabilitātes un izaugsmes pakts, kas skaidri nosaka valstu budžeta deficīta un inflācijas robežas, vairums valstu līdz šim to nav ievērojušas. Tādas valstis kā Zviedrija un Igaunija, kas ievēroja šos kritērijus, šobrīd arī bauda savus darba augļus.

Eiropas Komisijas iniciatīvu vienlaikus skata gan Eiropas Padomē (valdību vadītāju sapulcē), gan Eiropas Parlamentā, jo abiem ir jāvienojas par risinājumu, lai tas stātos spēkā. Ir sākušās plašas debates par to, kas būtu darāms un iezīmējušies divi atšķirīgi viedokļi.

No vienas puses ir tie, kuri uzskata, ka jāstiprina mehānismi, kas nākotnē ierobežos ES dalībvalstu tieksmi un spēju veidot aizvien lielākus parādus. Šāds viedoklis ir pamatā centriski labējos politiskajos spēkos, arī Latvijas valdībai. Pretējos uzskatos ir daudz sociālistu, kuri uzskata, ka nedrīkst ierobežot valdību spējas iedzīvotājiem izmaksāt aizvien lielākas kompensācijas, pat ja tas nozīmē palielināt valdību parādus.

Kamēr politiķi strīdas, tikmēr finanšu tirgi kļūst aizvien nervozāki un procentu likmes valdību parādu zīmēm (un līdz ar to valstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem) turpina pieaugt, kas liek tiešu slogu uz šodienas, bet netiešu slogu uz rītdienas nodokļu maksātāju pleciem. Lielākas procentu likmes nozīmē lielākus maksājumus.

Strādādams Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejā, esmu starp tiem deputātiem, kuri argumentē, ka Eiropā ir jāievieš stingrāka ekonomikas pārvaldība. Ir jāmaina situācija, ka dažu valstu izšķērdīgā budžetu politika var negatīvi ietekmēt praktiski visu kontinenta ekonomiku. Tādu pašu pozīciju uztur Latvijas valdība Eiropas Padomē.

Ekonomikas pārvaldība ir viens no labiem piemēriem, kur Latvijas pozīcija ir skaidri sadzirdama un kur tiek strādāts ar citu valstu politiķiem, lai panāktu vairākumam pieņemamu risinājumu mūsu kopējai ekonomikas labklājībai.

Latvijas un Eiropas ekonomikas atveseļošanās tempi ir atkarīgi no tā, vai ES spēs saņemties un pieņemt kopēju lēmumu ieviest stingrāku ekonomikas pārvaldību. Šajā jautājumā Latvija gan ar savu reālo darbību, sakārtojot savu budžetu, gan ar savu argumentāciju aktīvi strādā, lai šāds lēmums tiktu pieņemts. Drauds mums ir novirzīties no šī uzņemtā kursa.