Latvijas ekonomika Eiropā

4.decembris, 2009, Ekonomika, Notikumi

4.decembrī Krišjānis Kariņš aicināja uz semināru Hotel Bergs Stikla zālē labākos Latvijas nozares speciālistus, lai meklētu atbildi uz jautājumu – kāds ceļš Latvijai ejams, lai izkļūtu no ekonomiskās krīzes. Kā atrisināt tirgus nestabilitātes jautājumu?

Eiropas Komisijas finansiālais atbalsts jāvelta tautsaimniecībai

12.novembris, 2009, Ekonomika

Partijas Jaunais laiks (JL) Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (Eiropas Tautas partijas grupa), uzstājoties EP debatēs rosināja Eiropas Komisijas (EK) finansiālo atbalstu izmantot ne tikai dalībvalstu budžetu un finanšu sistēmu stiprināšanai, bet arī valstu tautsaimniecību attīstībai.

Baltijas valstu izeja no krīzes ir pilnīga pāreja uz eiro

20.oktobris, 2009, Ekonomika

“Baltijas valstīm, ko ekonomikas recesija skārusi vissmagāk, izeja no ekonomiskās krīzes ir cieši saistīta ar pilnīgu pāreju uz eiro. Eiro zonai šo valstu mazās ekonomikas nav drauds. Drauds ir gaidāmā reģiona nestabilitāte, šīm valstīm paliekot ārpus eiro zonas,” uzstājoties EP debatēs uzsvēra Kariņš.

Latvijai no lūdzējas jākļūst par pieprasītāju

16.oktobris, 2009, Ekonomika, Notikumi

Vīne, 16.okt., LETA. Latvijai no lūdzējas nepieciešams kļūt par pieprasītāju, uzskata no Latvijas ievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (JL). “Mums kā valstij ir jāiemācās uzstāt uz savu, iet pret straumi,” šodien Austrijas galvaspilsētā Vīnē notiekošajā Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) rīkotā konferencē aģentūrai LETA sacīja Kariņš.

Latvijai jāpanāk koordinēta darbība Eiropas Savienībā

9.oktobris, 2009, Ekonomika, Notikumi

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (Jaunais laiks), tiekoties ar Latvijas Republikas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienība (ES) Normundu Popenu un pastāvīgā pārstāvja ES vietnieci, vēstnieci Leldi Līci-Līcīti, uzsvēra nepieciešamību panāk koordinētu Latvijas pārstāvniecību Eiropas Savienības institūcijās.

Izeja no nestabilitātes

11.septembris, 2009, Ekonomika

Līdzīgi kā cilvēka dzīvībai ir nepieciešams skābeklis, veselīgai ekonomikai nepieciešama naudas aprite. Runājot līdzībās, mūsu ekonomika smok. Bankas naudu vairs neaizdod, uzņēmumiem krīt apgrozījums, cilvēki zaudē darbu, un valsts budžetā aizvien mazinās ieņēmumi.

Krīze kā iespēja

16.oktobris, 2008, Ekonomika

Pēdējā mēnesī, sekojot līdzi notikumiem pasaulē, teju vai katra nedēļa mūs pārsteigusi ar ziņām par kādas finanšu iestādes bankrotu. Virpulis, kas izcēlās pēc krīzes ASV hipotekārās kreditēšanas tirgū, ir pārvēlies pār pasauli, ieraujot tajā ikvienas valsts ekonomiku. Pasaule piedzīvo nopietnu finanšu krīzi.

Kas ir jādara politikā šodien

21.maijs, 2008, Ekonomika

Šobrīd Latvijas politikā ir vērojams apjukums gan politiskās partijās, gan vēlētājos. Valdošā koalīcija ir pievīlusi vēlētājus, rodas jaunas partijas, nav īsti skaidrs, kas ko piedāvā un kam uzticēties. Šis ir zelta izdevības brīdis!

Ekonomiski risinājumi valstij

4.maijs, 2008, Ekonomika

Mūsu valstī šobrīd aktualizējas vairākas lietas vienlaikus, kas ir milzu izaicinājums politiķiem, arī mūsu partijai. Inflācija aprīļa mēnesī sasniedza 17,5% (plānots tika 6,3%), IKP izaugsme gada pirmajā ceturksnī samazinājās līdz 3,5% (no plānotā 7,5%). Līdz ar to valsts pamatbudžeta ieņēmumi stipri atpaliek no plānotā un nepieciešamais budžeta pārpalikums nepiepildīsies bez budžeta grozījumiem, stipri samazinot valdības tēriņus.

Lattelecom privatizācijā vajag ieviest skaidrību

11.oktobris, 2007, Ekonomika

Mūsu valsts telekomunikāciju tirgus jau vairākus gadus ir nobriedis tam, ka valstij būtu vēlams pilnībā iziet no šī tirgus, pārdodot/privatizējot savas akcijas gan Lattelecom, gan Latvijas Mobilajā Telefonā (LMT). Telekomunikāciju infrastruktūra ir modernizēta, uzņēmumi strādā ļoti labi un uzrāda peļņu, vienlaikus maksājot valstij nodokļus.

Budžets, inflācija un pašvaldības (Kā attīstīsim savu valsti?)

21.novembris, 2006, Ekonomika

Strauji tuvojas gada beigas, un līdz ar to 2007.gada valsts budžeta apspriešana valdībā un Saeimā. Par ko mums būtu galvenokārt jārūpējas, veidojot valsts budžetu? Protams, viens no vislielākajiem izaicinājumiem valstī šobrīd ir noturīgi augstā inflācija. Cenu pieauguma temps skar ikvienu, it īpaši tos iedzīvotājus, kuriem ir fiksēti ienākumi, kā mūsu pensionārus. Ar katru mēnesi viņu reālā pirktspēja samazinās līdz ar inflācijas kāpumu.

Vecie laiki Rīgas brīvostā

12.maijs, 2004, Ekonomika

Marta beigās Rīgas brīvostas valde vienbalsīgi pieņēma pēkšņu un tālredzīgu bezizejas lēmumu vairākkārt paaugstināt gan pasažieru, gan piestātņu maksu četrām pasažieru termināļa piestātnēm. Pēc Ziemeļvalstu rēdereju aprēķiniem, gandrīz pieckāršotas pasažieru nodevas, bet maksa par piestātni — vairāk nekā trīskāršota.