Ekonomika

Partijas Jaunais laiks (JL) Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (Eiropas Tautas partijas grupa), uzstājoties EP debatēs rosināja Eiropas Komisijas (EK) finansiālo atbalstu izmantot ne tikai dalībvalstu budžetu un finanšu sistēmu stiprināšanai, bet arī valstu tautsaimniecību attīstībai.

Partijas Jaunais laiks Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (Eiropas Tautas partijas grupa) šodien, uzstājoties EP Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes īpašās komitejas pirmajā sēdē, aicināja komitejas deputātus atbalstīt paātrinātu eiro ieviešanu Latvijā.

“Baltijas valstīm, ko ekonomikas recesija skārusi vissmagāk, izeja no ekonomiskās krīzes ir cieši saistīta ar pilnīgu pāreju uz eiro. Eiro zonai šo valstu mazās ekonomikas nav drauds. Drauds ir gaidāmā reģiona nestabilitāte, šīm valstīm paliekot ārpus eiro zonas,” uzstājoties EP debatēs uzsvēra Kariņš.

Līdzīgi kā cilvēka dzīvībai ir nepieciešams skābeklis, veselīgai ekonomikai nepieciešama naudas aprite. Runājot līdzībās, mūsu ekonomika smok. Bankas naudu vairs neaizdod, uzņēmumiem krīt apgrozījums, cilvēki zaudē darbu, un valsts budžetā aizvien mazinās ieņēmumi.

Pēdējā mēnesī, sekojot līdzi notikumiem pasaulē, teju vai katra nedēļa mūs pārsteigusi ar ziņām par kādas finanšu iestādes bankrotu. Virpulis, kas izcēlās pēc krīzes ASV hipotekārās kreditēšanas tirgū, ir pārvēlies pār pasauli, ieraujot tajā ikvienas valsts ekonomiku. Pasaule piedzīvo nopietnu finanšu krīzi.

Šobrīd Latvijas politikā ir vērojams apjukums gan politiskās partijās, gan vēlētājos. Valdošā koalīcija ir pievīlusi vēlētājus, rodas jaunas partijas, nav īsti skaidrs, kas ko piedāvā un kam uzticēties. Šis ir zelta izdevības brīdis!

Mūsu valstī šobrīd aktualizējas vairākas lietas vienlaikus, kas ir milzu izaicinājums politiķiem, arī mūsu partijai. Inflācija aprīļa mēnesī sasniedza 17,5% (plānots tika 6,3%), IKP izaugsme gada pirmajā ceturksnī samazinājās līdz 3,5% (no plānotā 7,5%). Līdz ar to valsts pamatbudžeta ieņēmumi stipri atpaliek no plānotā un nepieciešamais budžeta pārpalikums nepiepildīsies bez budžeta grozījumiem, stipri samazinot valdības tēriņus.

Mūsu valsts telekomunikāciju tirgus jau vairākus gadus ir nobriedis tam, ka valstij būtu vēlams pilnībā iziet no šī tirgus, pārdodot/privatizējot savas akcijas gan Lattelecom, gan Latvijas Mobilajā Telefonā (LMT). Telekomunikāciju infrastruktūra ir modernizēta, uzņēmumi strādā ļoti labi un uzrāda peļņu, vienlaikus maksājot valstij nodokļus.