Kariņš: gāzes tīkli jāatdala

Trešdiena, 16.februāris (2011), plkst.09:22 | Baiba Lulle

Plānojot sašķidrinātās gāzes termināļa būvi Latvijā, jādomā arī par mehānismu, kā gāzes sadales tīklus atdalīt no gāzes piegādātājas, ražotājas Latvijas gāzes (LG), savukārt līdz ar elektrosadales tīklu nodalīšanu no elektrības ražotāja valstij nebūtu iemeslu Latvenergo paturēt savā īpašumā, domā Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība).

K. Kariņš ir Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas deputāts, kā arī viens no līdzziņotājiem ziņojumam Enerģētikas infrastruktūras prioritātes 2020. gadam un pēc tam. Projekts integrētam enerģētikas tīklam.

Kā atņemt gāzes tīklus?

“Tīkliem jābūt valsts īpašumā,” pārliecināts K. Kariņš. “Latvijai ir direktīva, kas liek tīklus atdalīt no ražotāja. Kamēr nav alternatīvas, nav starpsavienojuma ar plašāku Eiropu, tikmēr Latvija var šo direktīvu neievērot,” Latvijas žurnālistiem Briselē skaidroja K. Kariņš. Tādēļ Gazprom Adriana Dāvja (LG prezidents) personā cenšoties pārliecināt politiķus par to, ka uzņēmumu nevar sadalīt, savukārt Itera Latvija prezidents Juris Savickis Briselē un citviet ļoti aktīvi lobējot, lai sašķidrinātās gāzes termināli Latvijā būvētu viņi. “Lietuvieši ir bažīgi par to, ka Latvijas sašķidrināto gāzes termināli būvēs Itera Latvija – tad tas ir tas pats Gazprom, un tad Lietuvai nav nekādas jēgas piedalīties,” teic K. Kariņš.

Ar Eiropas naudu

Līdzīgas bažas iepriekš pauda arī Lietuvas amatpersonas. Lai gan vēl pagājušās nedēļas sākumā medijos parādījās Lietuvas amatpersonu izteikumi, ka Lietuva vēl nesola atbalstu sašķidrinātās gāzes termināļa projektam Latvijā, pēc Latvijas un Lietuvas valsts prezidentu tikšanās 10. februārī tomēr sekoja Lietuvas piekrišana termināļa būvei Latvijā un reģionālā projekta statusa piešķiršanai, kas savukārt ļauj pretendēt uz Eiropas Komisijas līdzfinansējumu 20% apmērā, kas būtu apmēram 100 miljoni latu. Valdis Zatlers un ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) apstiprināja, ka termināļa projekts uzticēts VAS Latvenergo, kas veic iepriekšēju izpēti termināļa būvniecībai Rīgas ostas teritorijā.

“Gazprom interešu pārstāvji Latvijā baidās no šā termināļa izbūves, jo tad viņi būs spiesti atdot tīklus. Protams, viņi ļoti cīnīsies pret to, savukārt mēs arī ar EK palīdzību cīnīsimies par to, iespējams, ar tiesas palīdzību,” prognozē K. Kariņš. Lai arī LG ir noslēgti virkne ilgtermiņa līgumu, tā neesot Latvijas valsts darīšana. Konkrētas atbildes par to, kādā veidā šos tīklus LG atņemt, eiroparlamentārietim nebija, vien vīzija, ka tas jāplāno, jau sākot plānot termināli un risinot sarunas caur EK, nevis tiesu. “Bet, tiklīdz terminālis ir uzbūvēts, tīkls ir jāatdala, nav izvēles! Ja to neizdarīs, LG būs jāmaksā liela soda nauda. Bet skaidrs, ka viņi cīnīsies par to, lai nebūtu no viņiem neatkarīga termināļa.”

Privatizēt Latvenergo?

Juris Savickis jau iepriekš, publiski debatējot ar K. Kariņu, norādījis, ka gāzes cenas Igaunijā, Latvijā, Baltkrievijā ir zemākas nekā vidēji Rietumeiropā. Tīklu nodalīšana, viņaprāt, varot veicināt cenas kāpumu, kā tas esot arī elektroenerģijas sektorā.

Uz Neatkarīgās jautājumu, vai brīvais piegāžu tirgus nenovedīs pie tarifu celšanas līdzīgi kā elektroenerģijas tirgū, K. Kariņš sprieda, ka brīvā tirgus neesamība tieši palielina elektrības cenu reālas konkurences trūkuma dēļ. Latvijā strādājošā kompānija Eesti Energia īsti netiekot sistēmā, “jo Latvenergo kā transporta operators nedod slodzes”. Sadales tīklus atdalot no ražošanas un izveidojot patiesi neatkarīgu transporta sistēmas operatoru, nevis meitaskompāniju, rodas iespējas piedāvāt savu elektrību arī citiem ražotājiem. “Šis sektors jāpārtaisa tā, lai te darbotos konkurence tāpat kā, piemēram, mobilo telefonu operatoru tirgū,” pauda K. Kariņš. Jautāts, vai tas nozīmētu atbalstu Latvenergo privatizācijai, K. Kariņš norādīja, ka, piemēram, “Anglijā tas ir privāts sektors, Dānijā, kas būtu labākais modelis, valstij pieder infrastruktūra, tīkli un ražotāji ir tikai privātie. Jebkurā jomā, ja ir brīva konkurence, tā ir vieta privātajiem uzņēmumiem. Zinu, ka ir likums, kas liedz Latvenergo privatizēt, bet, ja varam atdalīt tīklus no Latvenergo un paturēt tos valsts īpašumā, tad ar laiku rastos loģisks jautājums, vai valstij tiešām nepieciešams turēt Latvenergo ražotāju valsts īpašumā.


Neatkarīgā Rīta Avīze,

Trešdiena, 2011.gada 16.februāris