Priekšnosacījums energoefektivitātes kultūras attīstībai Latvijā – sabiedrības iesaiste

Latvijas enerģētiskās atkarības ilgtspējīgā mazināšanā liela nozīme ir arī sabiedrības iesaistei, attīstot energoefektivitātes kultūru, īpaši ņemot vērā augsto energopatēriņa īpatsvaru, ko veido tieši ēkas (ES – 40% no kopējā energopatēriņa). “Katra kilovatstunda, ko nenokurinām, ir kilovatstunda mazāk, kas jāimportē,” norādīja eiroparlamentārietis no atbildīgās EP komitejas (ITRE) Krišjānis Kariņš. Piemēram, Ziemeļeiropas valstīs energoefektivitāte jau gadiem ir pašsaprotama un neatņemama dzīvesveida sastāvdaļa. Informētībai un iedzīvotāju izpratnei par ieguvumiem ir izšķiroša loma – diskusijā par ES jaunajiem likumiem energoefektivitātes jomā atzina eksperti.

Diskusijas sākumā K.Kariņš norādīja, ka Latvija ir izteikti energo-importa atkarīga valsts, bet var lepoties, ka 1/3 patēriņa ir zaļā enerģijas – līdzās ar Zviedriju Latvija ierindojas starp zaļākajām ES valstīm. Tajā pašā laikā 2/3 energoresursu ir pilnībā importēti (nafta, dabasgāze), un tas Latviju atšķir no citām ES valstīm, kuras, iespējams, nav “zaļas”, bet toties nav atkarīgas no viena importētāja.

Komentējot ES enerģētikas attīstības politiku K.Kariņš norādīja, ka jaunā pieeja līdzās klimata mērķiem un energoatkarības mazināšanai paredz vēl trešo lielo mērķi – samazināt elektrības izmaksas, tā padarot to pieejamāku patērētājiem, kā arī palielinot ES konkurētspēju globālā tirgū – patlaban Eiropas tirgus cena vidēji ir dārgāka nekā, piemēram, ASV, Ķīnā, Japānā. Tāpat paredzēts virzīties prom no dažādam subsīdijām, un pēc iespējas veicināt energoresursu brīvu pieejamību pār-valstu robežās ES.

Kopumā EK piedāvātā 4. jeb “ziemas pakotne” jeb “tīrās enerģijas visiem pakete” ietver 8 tiesību aktus, kas tuvāko 10 gadu laikā paredz vērienīgas izmaiņas. EP deputāts prognozē aptuveni 2,5 gadus, kamēr abi ES likumdevēji – EP un ES Padome – EK priekšlikumus pieņems kā likumus.

Ekonomikas ministrijas Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta Energoefektivitātes nodaļas vadītāja Andžela Pētersone norādīja, ka energoefektivitāti nav populāra Latvijas patērētāju vidū, kas kopumā raksturīgi jaunajām ES dalībvalstīm. Viņa arī minēja, ka ēkās ir ļoti liels potenciālais energoefektivitātes ietaupījums un pašlaik Latvijā joprojām notiek esošās direktīvas ieviešana. Vienlaicīgi A.Petersone minēja, ka direktīvā noteiktā mērķa izpildei par ēku renovāciju nepieciešams 2,1 miljards eiro. Ministrijas pārstāve arī norādīja, ka līdz ar jaunajām direktīvām sagaidāma lielāka birokrātija un administratīvais slogs, t.sk., uzraudzībā. EP Deputāts K.Kariņš norādīja, ka šo varētu risināt, praktiski iesaistot sabiedrību, kuras motivācija pašai proaktīvi informēt par patēriņu būtu konkrēti ieguvumi no energoefektīvas rīcības.

Latvijas Energoefektivitātes asociācijas valdes priekšsēdētājs Raimonds Ķeirāns norādīja izvirzītie mērķi 30% izmešu samazināšana ir ambiciozs mērķis. Tāpat viņš norādīja, ka no direktīvā izvirzītajiem 6 mērķiem līdz šim visgrūtāk ir gājis ar finansējumu (piem., ilgi gaidīja daudzdzīvokļu programmu) un patērētāju informēšanu un iesaisti energoefektivitātes veicināšanā. Viņš arī iezīmēja iespējamās problēmsituācijas un riskus Latvijas uzņēmumiem.

Enerģētikas eksperts, Valsts prezidenta izveidotās Enerģētikas drošības komisijas dalībnieks Reinis Āboltiņš uzsvēra, ka EK ir direktīvu grozījumi ir pamatoti, un ka tieši patērētājs intereses un tiesības ir visas politikas centrā – gan attiecībā uz piegādes kvalitāti, gan cenas pieejamību. Tāpat EK priekšlikumā lielākoties paredzēts saglabāt elastību arī turpmāk, jo situācijas visās ES dalībvalstīs atšķiras – arī turpmāk dalībvalstīm pašām ir tiesības lemt, kā iecerētie pasākumi attieksies uz galapatērētāju. R.Āboliņš aicināja atstatīties no bailēm par direktīvā izvirzīto prasību ieviešanu Latvijā – jo, pēc viņa teiktā, ja šodien nerosīsimies, tad ar katru gadu paliksim iepakaļ citiem reģioniem, kuri tikmēr rada energoefektīvākus produktus un pakalpojumus, un pēc tam tos eksportē mums.

Komentējot energoefektivitātes marķējuma reformas, kas paredz patērētājiem skaidru “A-G” skalu – viņa skatījumā līdzšinējā kārtība nosacīti vērtējama pat kā patērētāju maldināšana, tādēļ sagaida, ka jaunā kārtība ātri tiks apstiprināta un ieviesta praksē.

Tāpat eksperts retoriski komentēja Ekonomikas ministrijas informāciju, ka Latvijas patērētāju vidū energoefektivitāte nav populāra — kurš gan gribēs investēt energoefektivitātes pasākumos, ja dramatiski krītas elektrības cenas?

Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa neslēpa, ka tirgus uzraudzības pasākumi energomarķējuma jomā līdz šim saņēmuši daudz kritikas, un atzina, ka līdz 2012.gadam nekādi pasākumi šajā jomā nav veikti, un arī šobrīd tas esot problemātiski, jo process ir ļoti dārgs. Marķējums ir vairāk faktu, papīru pārbaude. Turpretī, piemēram, testēšana – no citu valstu pieredzes viena tests ledusskapim izmaksā ap 20 000 eiro, un, ja to grib aizliegt, tad tests jāveic vēl 3 reizes – kopā izmaksas sastādītu ap 80 000 eiro. Tādēļ, viņas skatījumā, ES tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu sadarboties, un aktivitātes būtu jāapmaksā no ES līdzekļiem, kā tas pašlaik notiek citās jomās – proti, netestēt vienu un to pašu produktu dažādās valstīs, bet katrā valstī ko citu. Piemēram, Latvija pašlaik ir iesaistījusies vienā projektā ar uzdevumu notestēt 15 000 riepas.

“Verners DE” veikalu tīkla mazumtirdzniecības vadītājs Aivis Kļaviņš minēja, ka saistībā ar izmaiņām energoefektivitātes marķējumā lielākas bažas rada iespējamā negodīgā konkurences prakse tieši maiņas brīdī. Tādēļ ļoti svarīgi informēt patērētāju par jaunajiem standartiem, un neatstāt informatīvo daļu tikai uz tirgotājiem, bet veikt arī valstiskā līmenī.

AS Latvenergo Energoefektivitātes centra vadītāja Biruta Ģine dalījās ar vairākiem praktiskiem padomiem energoefektīvāku produktu iegādei, t.sk., piemēram, iegādājoties spuldzītes ir jāskatās nevis uz vatiem, bet – lūmeniem.

Rīgas Enerģētikas aģentūras Rīgas pilsētas energoapgādes ekspertu konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Dr.sc.ing. Maija Rubīna atzina, ka energoefektivitātes iezīmēšana ES tautsaimniecības politikā ar primāro jeb dominējošo statusu dod skaidru ievirzi energoapgādes attīstībai. Viņa arī iezīmēja, ka siltumapgāde ir nozare, kurai Latvijā nekad nav bijusi izstrādāta likumdošana, kas, savukārt ir novedis pie problēmām, t.sk., ēku renovācijas jautājumos. Latvijā līdz šim esot renovētās apmēram 1000 daudzdzīvokļu, un Rīgā 100 no tām, taču galvenokārt veikta norobežojošo konstrukciju siltumizolēšana, nereti atstājot novārtā mājas inženiersistēmas, ventilāciju u.tml. Viņasprāt, svarīgi sakārtot likumdošanu, tādēļ pērn ir uzsākta Siltumapgādes likumprojekta veidošana, kura sagatavi šā gada sākumā nodos Ekonomikas ministrijai darba turpināšanai. Attiecībā uz ES „Ziemas pakotni”. M.Rubīna vērtē, ka dokumentu vadlīnijas ir gana skaidras, lai, tās ievērojot, Siltumapgādes likumprojekts 2017.gadā tiktu pabeigts un pieņemts.

RTU Enerģētikas un Elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dr.habil.sc.ing. profesore Dagnija Blumberga minēja piemēru par ziemeļvalstīm, kur visi ik uz soļa domā – vai es esmu “zaļš”? Latvijā šodien izaicinājums esot tikt galā ar enerģētikas patērētāju, viņa izglītošanu, nodrošinot profesionālu informāciju. Līdz šim veiktie eksperimenti ir veiksmīgi pierādījuši efektīvus veidus patēriņa samazināšanai – svarīgi šo informāciju profesionāli novest līdz patērētājam.

SIA Ekodoma valdes locekle Dr.sc.ing. Marika Rošā norādīja, ka energoefektivitātei ir jābūt prioritātei un ir jāsāk rīkoties, kas no viņu puses arī tiekot darīts – energoefektivitātes ietaupījumi ļauj atjaunot dzīvojamās un arī publiskās ēkas. Vienlaicīgi jāatceras un jārisina ir strukturālās mājokļu problēmas, kas nav saistītas ar energoefektivitāti un nedod enerģijas ietaupījumu. Lai atjaunotu dzīvojamo un arī publisko sektoru, nepieciešamas milzīgas investīcijas, tādēļ vajadzīgs piesaistīt privāto sektoru, kas arī šobrīd tiek darīts – izveidots Latvijas Baltijas energoefektivitātes fonds (LABEEF) fonds, ko finansē Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Eksperte norādīja, ka ir virkne jautājumu, kas var stimulēt privātā sektora iesaisti un šīs nozares attīstību. Tāpat M.Rošā uzsvēra, ka energoefektivitāte ēkās ir produkts, ko mēs ne tikai spējam uztaisīt, bet tas ir produktus, ko mēs varam eksportēt gan uz citām ES valstīm, gan ārpus ES.

Latvijas Zaļās kustības pārstāve Selīna Vancāne “ziemas pakotnes” un Latvijas kontekstā pieminēja enerģētisko nabadzību – Eiropā~ 1/5 iedzīvotāju nespēj samaksāt savus enerģētikas pakalpojumu rēķinus, Latvijā situācija ir vēl skarbāka, kur ne tikai rēķinus nevar samaksāt, bet arī nodrošināt komforta līmeni telpā, kas ir tieša mēra atkarīgs no ēku energoefektivitātes. Enerģētikas tirgus pēc iespējas ir jāvirza patērētāja virzienā, taču, pēc viņas teiktā, pēc Latvijas tirgus liberalizācijas procesa patērētājs diemžēl joprojām izmanto “noklusējuma izvēli”.

Zaļā dzīvesstila žurnāla Vides Vēstis galvenā redaktore Anitra Tooma dalījās ar personīgo praktisko pieredzi un praktiskiem ieteikumiem efektīvā enerģētikas patēriņā, t.sk., samazinot gāzes apkuri nakts laikā, telpās, kur neuzturas vai dodoties uz darbu – ietaupījums, neko par to nemaksājot. Pēc viņas teiktā, iedzīvotājiem, kuru prioritāte ir neinteresēties par energoefektivitāti, izriet, ka prioritāte ir laist gaisā naudu. Tādēļ būtu jāstrādā pie sabiedrības izglītošanas.

Informācijai:

  • Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar pēdējo desmit gadu laikā nozīmīgāko likumdošanas kopumu, kas saistīta ar virzību uz Eiropas enerģētikas tirgu. Tā dēvētā “Ziemas pakotne” būs nākamo 2-3 gadu lielākais un, iespējams, pats sarežģītākais dokumentu kopums, kurš tiks apspriests un virzīts Eiropas institūcijās. Tas ietekmēs arī energoefektivitātes prasības un industriju vismaz nākamajai dekādei,” par topošajiem likumiem saka Krišjānis Kariņš.
  • EP un ES Padome (dalībvalstu ministri) sākuši izvērtēt Enegorgoefektivitātes direktīvas un Ēku energoefektivitātes direktīvas labojumus, ko tikko piedāvājusi EK. Labojumi paredz ambiciozus energotaupības mērķus, kas svarīgi arī Latvijas energoatkarības mazināšanai. Savukārt par sadzīves tehnikas energoefektivitātes skalas uzlabojumiem jau notiek sarunas starp likumdevējiem – EP un ES Padomi, kā arī likumu izstrādātāju EK.
  • ES energoefektivitātes mērķi: Līdz 2020.gadam paaugstināt efektivitāti par 20% salīdzinājumā ar 2007.gadu, un līdz 2030.gadam – par 30%.
  • Būs izmaiņas energoefektivitātes marķējumā —> A, B, C. Provizoriski jau aprīlī EP balsos par izmaiņām energoefektivitātes marķējumā, nomainot pašreizējo A un vairāku “+” kombināciju ar apzīmējumiem: A, B un C. Mērķis ir nodrošināt iedzīvotajiem skaidru, nepārprotamu informāciju iegādes brīdī.

Saites:

  • Audio ieraksts no diskusijas “Ko sagaidīsim no ES budžeta nākotnē?”:

https://soundcloud.com/epinfobirojs/diskusija-energoefektivitate-top-jauni-eiropas-savienibas-likumi

  • Foto no diskusijas “Ko sagaidīsim no ES budžeta nākotnē?”:

https://soundcloud.com/epinfobirojs/diskusija-energoefektivitate-top-jauni-eiropas-savienibas-likumi

Plašāka informācija:

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā,

Tālr. + 371 26440185

E-pasts: signe.znotina-znota@europarl.europa.eu